Lai gan sākotnējais nodoms bija modeli ieviest jau rudenī, sākoties jaunajam mācību gadam, patlaban arī Izglītības un zinātnes ministrijas pozīcija šajā jautājumā nav tik stingra, un jau tiek runāts par to, ka jaunais algu modelis šogad, iespējams, varētu tikt ieviests tikai daļēji.
Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve uzsvēra, ka, izstrādājot jauno darba samaksas modeli, netika ņemts vērā jautājums par pirmsskolu pedagogiem, kuri patlaban tiek algoti no pašvaldību budžeta. Līdz ar to pieprasījumā par modeļa ieviešanai nepieciešamo papildu finansējumu nav iekļauts punkts par tā ietekmi uz pašvaldību budžetu. LPS pārstāve norādīja, ka tā mērāma vairākos desmitos miljonu eiro.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile aģentūrai LETA skaidroja, ka vēl aizvien nav saņemts skaidrs redzējums par to, vai šogad tiks piešķirti nepieciešamie papildu 9,8 miljoni eiro modeļa ieviešanai, jo, kā zināms, patlaban rezervēti tikai trīs miljoni eiro.
Tas, kā varētu notiks modeļa pakāpeniska ieviešana, Seile gan pagaidām neatklāj, norādot, ka tas ir atkarīgs no sadarbības un sociālo partneru viedokļa.
Tomēr Seile uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka modelis varētu netikt ieviests jau ar 1.septembri, līdz mācību gada beigām vai, kas esot reālāk, vasaras vidum, vajadzētu pieņemt Ministru kabineta noteikumus. Noteikumi tikšot virzīti steidzamības kārtā.
Kā ziņots, jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, pēc jaunākajiem aprēķiniem, šogad būs nepieciešami 9,8 miljoni eiro, savukārt nākamajam gadam - 29,4 miljoni eiro.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija prasa pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz 2016.gadam.
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) trešdien paziņoja, ka neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums. FM norāda, ka modeļa risinājums nav sabalansēts ar valsts un pašvaldību finansiālajām iespējām.
Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja nav atspoguļojusi piedāvātā pedagogu darba samaksas regulējuma izmaiņu ietekmi horizontālā līmenī, proti, attiecībā uz visām nozarēm.