Situācija ir līdzīga arī pie citiem speciālistiem, un tikai retos gadījumos rindā jāgaida tikai mēnesis. Slimnīcu pārstāvji, komentējot situāciju, norāda uz finansējuma un speciālistu trūkumu, bet risinājumu neredz - ja nekas nemainīsies, rindas kļūs tikai garākas un, iespējams, jau rudenī valsts apmaksātie pakalpojumi atsevišķās slimnīcās tiks sniegti vienīgi par pilnu cenu. Rezultātā pacienti pakalpojumus nesaņems, jo to maksātspēja esot ļoti zema. Savukārt laikus nesaņemot palīdzību, cilvēki slimnīcā nonāk jau smagā stāvoklī kā neatliekamie pacienti, kas valstij izmaksā daudz dārgāk nekā plānveida ambulatorie pakalpojumi.
Lai gan lielā daļā gadījumu, izvēloties maksāt pilnu cenu par pakalpojumu, to var saņemt jau dažās dienās, ir reizes, kad rindā jāgaida pat vairāki mēneši. Šāda situācija visbiežāk ir tieši lielajās slimnīcās. Kā Dienai norādīja BKUS Ambulatorās veselības aprūpes daļas vadītāja Renāte Snipe, uz maksas pakalpojumiem rinda vidēji ir trīs nedēļas. Savukārt, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā pie reimatologa piecu mēnešu rinda ir gan valsts, gan maksas konsultācijām.
Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes locekle Inta Vaivode gan norādīja, ka pacienti visbiežāk, uzzinot par garo rindu, neizvēlas pakalpojumu apmaksāt paši. "Viņi vienkārši nolamājas, pasaka visu, ko par mums domā, un meklē citas iespējas, bet beigās nokļūst atpakaļ pie mums neatliekamā stāvoklī un mums jāsniedz neatliekamā palīdzība, kas valstij izmaksā daudz dārgāk," sacīja I. Vaivode.
Patlaban Veselības ministrija (VM) strādā pie tā, lai noteiktu katrā jomā maksimālo rindas garumu pie speciālistiem. "Šobrīd katram ir sava izpratne par to, kas ir rinda. Vienam liekas, ka rinda ir, ja jāgaida divas dienas, citam pieļaujams ir 10 dienu gaidīšanas laiks," sacīja VM pārstāve Egita Pole. Viņa gan nevarēja norādīt, kad darbs tiks pabeigts. Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene Dienai sacīja, ka mērķis ir samazināt rindu garumu līdz 30 dienām, tomēr tas būs atkarīgs no papildus piešķirtā finansējuma. Ministrijā gan norādīja, ka rindas ir arī citās valstīs, jo, pieaugot pakalpojumu saņemšanas iespējām, arī pieprasījums palielinās un nepieciešamība vienmēr pārsniegs iespējas to nodrošināt un apmaksāt no valsts līdzekļiem. Rindu samazinājums ir jūtams tikai brīžos, kad tiek piešķirts papildu finansējums, kā tas ir bijis 2012. gada beigās.
Visu rakstu lasiet šodienas laikrakstā Diena!