Kā Latvijai un pasaulei pierādīja 2014.gada notikumi Ukrainā, mūsdienu bruņotie konflikti nebūt nesākas ar formālu kara pieteikuma vēstuli, vai pēkšņu zalvi no tanka vai karakuģa, bet gan ar digitāliem uzbrukumiem un telekomunikāciju sakaru traucējumiem. Tāpēc arī NATO dalībvalstis arvien lielāku vērību pievērš dažādu kibervienību veidošanām un viedo tehnoloģiju risinājumu izstrādei.
Viedsargs
Ceturtdien Latvijas Aizsardzības ministrija kopā ar Latvijas mobilo telefonu (LMT) un Rīgas Tehniskās universitātes pētniekiem paziņoja, ka arī Latvija sper soļus viedo tehnoloģiju izmantošanā valsts aizsardzībai.
Viedsarga projekts, kā to nosaukuši radītāji, šobrīd ir izstrādes stadijā, kas tiek veidots kā informācijas platforma valsts aizsardzības jomas dalībniekiem. Tā būs speciāli pielāgota militārajām vajadzībām un ar īpašu risinājumu datu aizsardzībai. Viedsarga pamatā ir lietotne, kas var darboties gandrīz uz jebkura viedtālruņa vai planšetdatora, caur kuru var gan nosūtīt specifisku informāciju, gan tā, piemēram, var uztvert dažādu sensoru sūtīto informāciju. Proti, pētnieku ideja ir, ka izvietojot sensorus, piemēram, gar valsts robežu, tā varētu vākt un nosūtīt datus, vajadzības brīdī arī ceļot trauksmi. RTU pētnieks, doktors Juris Ķilpoks Diena.lv minēja, ka patiesībā šo tehnoloģiju, ja izstrādātu atbilstošu sensoru, varētu izmantot arī, piemēram, lai uztvertu un analizētu smakas, piemēram, tās, kuras, kā ziņoja mediji, bija Vecmīlgrāvī. Kopumā pētnieki norāda, ka Viedsargs ir infrastruktūra, kas ir plaši pielietojama.
Sensori vāks datus
Runājot par sensoriem, tika demonstrēta arī termālā kamera, kas, izmantojot mākslīgo intelektu, kas aprīkots ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju, spēj, piemēram, identificēt pretinieku vienības, kā arī ar attiecīgo informāciju noteikt kāda bruņu tehnika pārvietojas.
RTU doktors Agris Ņikitenko portālam Diena.lv skaidroja, ka mākslīgais intelekts arī šajā gadījumā, gluži kā ar viedajām, pašbraucošajām automašīnām, ir jāapmāca. Tātad, ja Latvijas bruņotie spēki iegūtu šo tehniku savā īpašumā, to varētu apmācīt atpazīt dažādas bruņotas vienības, to pārvietošanas veidus un iegūt citu aizsardzībai būtisku informāciju. Arī šajā gadījumā, jo vairāk datu tiks ievadīts, jo precīzāk mākslīgais intelekts darbosies un spēs analizēt informāciju.
Protams, ka svarīga ir šādu tīklu drošība un uzticamība, tomēr kā skaidroja Ķiploks, jāņem vērā divi faktori - nobloķēt visus sakarus ir grūti; viņš, atsaucoties uz pētījumiem un Ukrainas gadījumu, norādīja, ka pat separātistu kontrolētajos un Krievijas okupētajos apgabalos, mobilie tīkli turpina funkcionēt, jo palikt bez sakariem nav izdevīgi nevienai no konfliktā esošajām pusēm, kā arī otrs faktors - arī pēkšņa signāla zaudēšana un sakaru pārtrūkšana ir informācija par pretinieka rīcību.
"Šis ir viens no kanāliem, tas varētu būt rezerves kanāls, nobloķēt visu spektru ir ļoti sarežģīti, tas prasa ne tikai daudz resursus, bet ļoti lielu enerģijas patēriņu. Šīs bloķēšanas iekārtas strādā ar 30 km rādiusu un tikko tā tiek ieslēgta tā kļūst par mērķi. Tīkls neatrisina problēmas, tīkls nav brīnumlīdzeklis, tā ir spēja, kura ir jāattīsta," par Viedsarga tīklu skaidroja Ķiploks.
Viedsarga platformā ir integrēta karte, kurā var attēlot nepieciešamos objektus un personas, kā arī ziņojumu apmaiņas un saņemšanas funkcija. Attīstoties 5G mobilo sakaru tehnoloģijām tiek izstrādāti arvien vairāk dažādi sensori skaņas, kustības, objektu informācijas ieguvei un novērošanai. Tas ļauj izveidot militāro lietu internetu, izmantojot šos sensoru Viedsarga platformā.
"Šo infrastruktūru veido programmatūra un sakaru infrastruktūra. Sensori ir tie, kas piegādā datus, taču dati ir jātransportē, jāapstrādā un tas ir Viedsarga pamatā. Transporta un apstrādes tehnoloģija sistemātisku datu iegūšanai gan krīzes apstākļos, gan ikdienā. Šo tehnoloģiju varētu izmantot ne tikai valsts aizsardzībai, bet arī pazudušu personu meklēšanai vai policijā," aģentūrai LETA stāstīja Ņikitenko.
Politiski lēmumi vēl priekšā
"Mēs esam nodemonstrējuši konceptu, esam atbildējuši uz daudziem jautājumiem, tagad gaidām atbildes reakciju," sacīja Ķiploks. "Es saprotu, ka atbalsts mums ir un vajadzība ir, jautājums varētu nebūt par to, vai tas notiks, bet cik strauji tas notiks," sacīja pētnieks.
Tiesa gan jāmin, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās tehnoloģiju prezentācijā, šobrīd nevarēja sniegt konkrētus minējumus, kad un vai tehnoloģijas tiks iegādātās Latvijas armijas vajadzībām. Šobrīd konkrētu finansējuma pieprasījumu nav, bet viņš pauda gandarījumu par pētnieku, kuri paši ir arī zemessargi ieguldījumu un sadarbību ar Aizsardzības ministriju.
"Man ir patiess gandarījums par to, ka LMT un RTU ir izrādījušas iniciatīvu sadarboties, lai attīstītu jaunus mobilos risinājumus tieši nacionālās drošības un valsts aizsardzības jomās. Šis ir arī spilgts piemērs tam, ka mūsu valstī ir augstas klases speciālisti, kuri var konkurēt un faktiski jau konkurē starptautiskā līmenī. Šajā gadījumā var droši teikt, ka LMT kā viens no inovatīvākajiem Latvijas uzņēmumiem ir spēris nozīmīgu soli pretim moderno tehnoloģiju izmantošanai valsts aizsardzības jomā,” savā uzrunā pasākumā uzsvēra Bergmanis.
Tomēr, ņemot vērā, ka tehnoloģiju izstrādā neatkarīgi pētnieki, to iespējams, nākotnē varētu iegādāties ar citu valstu bruņoto spēku pārstāvji, kā arī, iespējams, uzņēmumi, lai izmantotu citām, ar militāro sfēru nesaistītām vajadzībām. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis minēja, ka "kaut kas tāds, kas varētu tikt saukts par produktu", varētu būt gatavs pēc apmēram gada un tad jau tas būt politisks jautājums, "vai to pirks Latvijas, Zviedrijas vai Spānijas valdība".
LMT plāno izveidot arī mobilo kiberpoligonu, kas, iespējams, ļautu Latvijai attīstīties kā NATO valstu mobilo sakaru tīkla drošības kompetences centram. “Izmantojot mobilo tehnoloģiju priekšrocības, iespējams panākt ļoti augstu operativitāti valsts aizsardzības spēku informācijas apmaiņā. Savukārt, attīstot militāro lietu internetu un izmantojot informācijas iegūšanā dažādus sensorus, Viedsarga platforma ļaus iegūt daudz plašāku un precīzāku informāciju, turklāt reālā laika režīmā. Gudri cilvēki un inovatīvas tehnoloģijas ir Latvijas zelts un nafta, kas jāliek lietā, lai stiprinātu mūsu aizsardzību un celtu dzīves līmeni valstī,” pasākumā sacīja LMT prezidents Juris Binde.
...
Jurijs
Manuprāt