Izvērtēs dienestu darbību kaitbordistu glābšanas darbos

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pārmetumus VUGD darbiniekiem viņš šobrīd nevelta, taču, līdzīgi kā citos gadījumos, dienestā sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru tiks izvērtēta glābšanas darbu norise. 

"Izvērtēsim, vai atbilstoši tika reaģēts un kādas ir bijušas problēmas. Tas būs informatīvs izvērtējums un to plānots pabeigt šomēnes. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Kurzemē notikušā apstākļi, tostarp laikapstākļi, izslēdza iespējas kaitbordistu izglābt," uzsvēra ministrs. 

Ņemot vērā minēto, tuvākajā laikā Iekšlietu ministrija rosinās tikšanos ar pašvaldībām, kuru teritorijā ir izplatīta nodarbošanās ar kaitbordu un līdzīgiem sporta veidiem. Ministrs vēlas, lai notiktu diskusija starp šīm pašvaldībām, VUGD un nevalstiskajām organizācijām par iespējām izstrādāt skaidrus noteikumus ūdenssporta prieku baudītājiem un glābšanas servisa pieejamību.

"Mēs iniciēsim šādu formātu, lai varētu saprast vajadzības un meklēt iespējas. Latvijai ir ļoti gara jūras piekraste, un skaidrs, ka mēs pilnīgi visā tās garumā nespēsim nodrošināt pilnvērtīgu glābšanas servisu. Mana pārliecība ir par to, ka glābšanas infrastruktūrai jābūt uz vietas tur, kur izplatīti šādi hobiji. Kurzemē notikušajā gadījumā šāds serviss uz vietas nebija pieejams," norādīja Kozlovskis. 

Ministrs atgādināja, ka patlaban atsevišķos pludmales posmos ir pašvaldību uzturētas glābšanas stacijas, kur sezonas laikā dežūrē glābēji, un tas ir mehānisms, kas darbojas. Līdzīgu mehānismu vajadzētu ieviest arī attiecībā uz kaitbordistiem un līdzīgu sporta veidu baudītājiem. 

"Ņemot vērā, ka šāds hobijs attīstās un pat janvārī cilvēki vēlas sportot, ir jārada līdzīgs regulējums. Jābūt skaidriem spēles noteikumiem, proti, būs pašvaldības, kas noteiks sezonas laiku par iespējām kaitot vai burāt un šajā sezonas laikā uz vietas tiks nodrošināti glābēji un atbilstošs ekipējums. Ja persona to dara ārpus sezonas un glābēju dežūrēšanas vietas, tad tas ir paša sportista risks," norādīja Kozlovskis. 

Ministrs gan nenoliedza, ka, ieviešot šādu mehānismu, automātiski rodas jautājums par resursu piešķiršanu, taču bez pašvaldību atbalsta to nebūs iespējams izdarīt. 

Jau ziņots, ka Rojas novada Ģipkā šorīt kāds vietējais iedzīvotājs atradis pagājušās nedēļas nogalē jūrā pie Kolkas pazudušā kaitbordista līķi.

Vīrietis atrasts ar visu dēli apmēram 20 kilometrus no vietas, kur viņš bija devies jūrā. 

Izsaukumu uz Dundagas novadu, kur bija pazudis kaitbordists, VUGD saņēma 3.janvārī pēc plkst.15. Krastā palicēji bija ziņojuši, ka sportists iepūsts jūrā un pazudis no viņu redzesloka. No tuvākā glābēju dislokācijas punkta 41 kilometra attālajā Dundagā VUGD brigāde ieradusies pēc 36 minūtēm un nekavējoties sākti glābšanas darbi.

Meklēšanas darbus koordinēja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas koordinācijas dienests. Piekrastes apsekošanā tika iesaistīti VUGD darbinieki un iedzīvotāji, bet jūrā pazudušo vīrieti meklēja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri, tirdzniecības un Jūras spēku kuģi.