Veselības ministrijas valsts sekretāra rīkojums paredz, ka koncepcijai jābūt gatavai līdz 1.maijam un atbilstoši tai tiks lemts par turpmāko rīcību.
Līgums ar RSTA tika noslēgts 2010.gada 29.aprīlī uz pieciem gadiem par kopējo summu 21,6 miljoni latu. Tomēr NMPD ļāva paplašināt RSTA sniegto pakalpojumu apjomu un daudzmiljonu līgums visticamāk beigsies jau krietni agrāk – nākamā gada nogalē. Tā kā transporta pakalpojumu iegāde ir garš process, šis ir pēdējais brīdis, lai savlaicīgi tam sagatavotos. Iepriekš pieļautais "pēdējā brīža" iepirkums ļāva RSTA diktēt savus noteikumus līguma noslēgšanā, tādējādi izraisot visai plašu skandālu un draudus visā Rīgā vienlaikus nespēt nodrošināt mediķu palīdzību.
Esošās situācijas analīze gan uzticēta tām pašām amatpersonām, kas stāvēja aiz iepriekšējā iepirkuma, par kuru privātkompānija izsakās atzinīgi, bet valsts pārstāvji atzīst, ka līgumam vajadzēja būt labākam.
Veselības ministre Ingrīda Circene norādīja, ka nozares ekspertu, tostarp NMPD pārstāvju uzdevums nebūs risināt šo problēmu. Viņa e-pastā raidījumam De facto norādīja, ka gaida, lai NMPD pārstāvji veiktu "profesionālu informācijas analīzi, pēc kuras izvērtēšanas politiskās amatpersonas varēs lemt par turpmāko rīcību - vai šo pakalpojumu turpmāk nodrošinās privātpersona vai valsts institūcija." Tomēr ministre sola uzraudzīt, lai datu analīze notiktu kvalitatīvi.
Šobrīd RSTA Rīgas reģionam ik dienas nodrošina 80 automašīnas, to apkopi un vadītājus, lai ātrās palīdzības mediķi varētu tikt uz izsaukumiem Rīgas apkaimē. Savulaik privatizētā valsts struktūra palikusi nišā bez konkurences, jo šai kompānijai vienmēr dota zaļā gaisma.
Bet NMPD vadītājs Armands Ploriņš ir visai skeptisks par iespējām radīt šajā nozarē konkurenci. Viņaprāt, piedāvājami ir divi varianti – vai nu valsts pati iepērk un uztur visas mašīnas, bet tas prasa visai ievērojamas investīcijas vienlaikus. Otrs - turpināt mašīnu nomu un viņš rekomendē sarunu procedūru. Un neslēpj, ka šajā variantā tas visticamāk arī nozīmē jaunu līgumu ar RSTA, kas jau tagad uz valsts rēķina spēj nodrošināt sev labu peļņu.
"Te vajadzētu paskatīties uz šo situāciju un saprast, ka Latvijā šo pakalpojumu un tik plašā apjomā piedāvā tikai viens sniedzējs. Latvijā citu nav. Protams, ka tajā brīdī, ja mēs nolemjam šo variantu,. Tad ja kāds gribēs ienākt, tad viņam vienlaicīgi būtu jāveic ļoti lielas investīcijas. Kaut gan šim pakalpojumu sniedzējam, kas ir šobrīd, protams, ka pirmās investīcijas ir daudz mazākas un viņš spēs jebkurā variantā piedāvāt lētāku cenu. Un tāda situācija bija arī pagājušajā konkursā. Un ja mēs pie tā nonāksim, tā nemainīsies arī nākamajā," intervijā De facto atklāja Ploriņš.
Līdzīgi kā pagājušajā nedēļā RSTA pārstāvis, arī Ploriņš šajā nedēļā ir gatavs apgalvot, ka līgumam ar privātu kompāniju ir jābūt uz ilgākam nekā uz pieciem gadiem, kā tas bija iepriekš. Vai valsts puse neuzkāps uz jauna grābekļa, to Ploriņš nav gatavs apsolīt, cieši piesakot, ka "ir iepirkuma procedūras un kādas tās ir, tādas ir".
Izņemot Rīgas reģionu, pārējā Latvijas daļā Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu autoparku uztur valsts. Šobrīd par Eiropas līdzekļiem paredzēts iegādāties arī pārdesmit automašīnas un arī šī konkursa rezultāti kalpošot lēmuma pieņemšanai.