Līgums par trešdaļas teritorijas iznomāšanu uz 40 gadiem tika noslēgts ar īpašniekam ļoti neizdevīgiem noteikumiem, atļaujot uzņēmumam gan būvēt, gan izmantot ēkas birojiem un tirdzniecībai, gan slēgt apakšnomas līgumus, vārdu sakot – brīvi rīkoties par maksu, kas kopš 1998. gada tā arī palika nemainīga.
Nonāk VK redzeslokā
Valsts kontroles (VK) redzeslokā dīvainais darījums nonāca 2020. gadā. Izpētot to, VK secināja, ka tas nav slēgts valsts vislabākajās interesēs, turklāt dokumentos nav fiksētas darbības ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, inventarizēšanu un uzskaiti. Arī nomas līgumi nav pārskatīti, un kopš 1998. gada maksa ir saglabājusies nemainīga – 914 eiro mēnesī, lai gan pa šo laiku ir augusi gan zemes tirgus vērtība, gan inflācijas koeficients, un šobrīd tai vajadzētu būt vismaz 1883 eiro, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē skaidroja VK Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka, laikam ejot, iekrājies arī ievērojams nomas parāds, un tas noticis nevis pēdējos gados, bet jau no šā gadsimta sākuma. 2018. gadā parāds bija 157 183 eiro, 2019. – 137 779 eiro, 2020. – 122 371 eiro. Situācija tikai pēc revīzijas sāka uzlaboties, un parāds lēnām dilst: šā gada 1. janvārī tas bija 91 668 eiro, bet martā – 74 559 eiro.
''Līdz šim viss notika pēc šāda scenārija: vispirms visus rēķinus samaksā pašreizējais īpašuma pārvaldnieks – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), kas tikai pēc tam attiecīgo summu iekasē no nomnieka,'' teica Grīnhofa.
Tā kā šis objekts nav pienācīgi kontrolēts un apsekots, tad nav arī informācijas par nomnieka veiktajiem ieguldījumiem. Tas īpaši aktuāli būs tad, kad beigsies nomas līguma termiņš, jo atkal tiks izvirzīts jautājums par kompensācijas apmēru. Tas ir bijis arī viens no klupšanas akmeņiem, kas liedza vienoties par pirmstermiņa līguma laušanu. Ministrijas piedāvātais apmērs – 800 000 eiro – nebija pieņemams uzņēmumam, kura prasītā summa bija divreiz lielāka, kas atkal nebija pieņemami ministrijai. Šobrīd VK rosina AM iegūt visu informāciju par šo īpašumu, kā arī izvērtēt VAMOIC kā pārvaldītāja atbildību – tas būtu izdarāms līdz 1. maijam. Taču tiek pieļauts, ka termiņš tiks pagarināts. Attiecībā uz zaudējumu piedziņu VK uzskata, ka tas nav iespējams, jo grūti noteikt ieguldījumu summu. Patlaban aplēses veiktas, pamatojoties tikai uz VK aprēķiniem.
Problemātisks īpašums
AM valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka šis ministrijai ir vienīgais tik problemātisks īpašums. Tiesa, Liepājā ir iznomāta teritorija, ko patlaban nodod Satiksmes ministrijai un kur atrodas naftas terminālis, bet šis īpašums nav tik sarežģīts. Jautājums par īpašumu Krustabaznīcas ielā 11 aktualizējies jau 2016. gadā sakarā ar ieceri paplašināt NBS bāzi šajā teritorijā. Tad arī atklājies Arsan parāds. Vienojušies ar nomnieku par tā dzēšanu līdz 2023. gadam. Sāktas sarunas arī par iespēju lauzt nomas līgumu, taču viss atdūries pret to, ka uzņēmums infrastruktūrā veicis ieguldījumus, kas būtu jākompensē.
Abām pusēm bija savs redzējums, kādai jābūt kompensācijas summai.
AM rosinājusi VAMOIC pārskatīt nomas līgumu, jo tajā noteiktais maksājums ir neadekvāti zems. Ir arī saņemta nomnieka piekrišana par summas palielināšanu un iznomājamās teritorijas (tur, kur nav veikti ieguldījumi) samazināšanu, kas ļautu AM vismaz daļēji atgūt platību. Garisons piebilda: jāņem vērā, ka šis īpašums atrodas aizsargjoslā, līdz ar to standarta vērtējums tam nav piemērojams – tas vienmēr būs apgrūtināts, un tā vērtība ir zemāka nekā tirgus cena. Pēc valsts sekretāra vārdiem, pašlaik liela daļa īpašuma ir apakšnomnieku pārziņā, un «tur ir kaut kādas takšu darbnīcas, noliktavas, biroju ēka, kur arī veikti vislielākie ieguldījumi''.
Garisons uzsvēra, ka šobrīd sākta dienesta pārbaude, vai attiecībā uz šā īpašuma apsaimniekošanu nav saskatāma amatpersonu nolaidība vai ļaunprātīga darbība.
Bez uzraudzības
VAMOIC vadītājs Ivars Vucāns atzina, ka neko daudz piebilst pie jau teiktā nevar un ''līgums ir smags, kā jau visi 90. gadu līgumi''. Tā kā no 2014. gada strauji augusi AM ''saimniecība'', šis īpašums palicis bez pienācīgas uzraudzības. VAMOIC 2010. gada pārņēma savā bilancē šo vietu ar parādu un visus šos gadus strādājis, lai to deldētu. Tika izskatīta iespēja vērsties tiesā par uzņēmuma maksātnespēju, taču šāda iecere bija jāatmet, jo tad būtu jāmaksā kompensācija, kas krīzes apstākļos nebija iespējams ne no AM, ne valsts budžeta.
Savukārt uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pirms pāris mēnešiem Latvijas Radio situāciju skaidroja šādi: ''Mums ir savas saistības, kas jākārto pret banku, jo mēs uzcēlām praktiski no jauna biroja ēku un ieguldījām teritorijā, tāpēc nevaram vienkārši aiziet.'' Parāds iekrājies kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes, un tas šobrīd tiek segts pēc grafika, par kuru vienojies ar VAMOIC. Viņš noliedz, ka uzņēmums izjutis īpašu labvēlību.