Pašreizējo situāciju varētu saukt arī par eksperimentu, kura gaitā pieļautās kļūdas tiks izlabotas ar citiem noteikumiem, kuri vēl nav izstrādāti, bet plānots, ka stāsies spēkā no janvāra. Vecākiem atliek vien cerēt, ka sistēma krasi nemainīsies un gan pašvaldības, gan valsts atbalsts saglabāsies.
Līdz 100 latiem
Ja no 1. septembra bērnam, kurš ir vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, netiks nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, tad, dodoties uz privāto bērnudārzu vai uzticot bērnu, piemēram, auklei, varēs saņemt valsts atbalstu līdz 100 latiem mēnesī. Tomēr jāņem vērā, ka vienlaikus valsts atbalsta un pašvaldības līdzfinansējuma kopējais apjoms nevarēs pārsniegt 160 latu privātajos bērnudārzos Rīgas plānošanas reģiona teritorijā un 130 latu privātajos dārziņos, kas atrodas ārpus tās. Piemēram, Rīgā pašvaldības līdzfinansējums ir 93 lati, tādējādi papildus valsts atbalsts būs 67 lati. Bet, ja ģimene izvēlēsies izmantot aukļu pakalpojumu, valsts atbalsts būs 100 latu, jo par šādu pakalpojumu Rīgas pilsētas pašvaldība nemaksā. Jāņem gan vērā, ka situācija dažādās pašvaldībās var būt atšķirīga. Tāpat valsts atbalsts neattiecas uz bērna ēdināšanas izmaksām privātajā bērnudārzā un pakalpojumiem, kuri tiek sniegti brīvdienās.
Valsts atbalstam nav nepieciešams pieteikties, tas tiks piešķirts automātiski. Nepieciešams vienīgi informēt pašvaldību par to, ka bērns saņems pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja. Svarīgs gan ir fakts, ka brīdī, kad bērnam tiks piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, valsts atbalsts tiks pārtraukts. Tāpēc vecākiem ir jāizvērtē, kuros bērnudārzos stāties vai palikt rindā, jo atbalsts tiks pārtraukts arī tajā gadījumā, ja vecāki no vietas pašvaldības bērnudārzā atteiksies, Dienai pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka.
Patlaban pilotprojekts
VARAM izstrādātos noteikumus var uzskatīt par eksperimentu, jo, kā norāda ministrijā, tas ir tikai pagaidu variants, lai varētu novērtēt iespējamās problēmas pirms ilgtermiņa risinājuma izstrādes. Tādējādi janvārī, kad noteikumi zaudēs spēku, situācija var mainīties. J. Butņicka sacīja, ka, izvērtējot pilotprojekta rezultātus un radīto efektu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās ilgtermiņa risinājumu, kurš, visticamāk, būs balstīts uz VARAM pašreizējo redzējumu. Jaunos noteikumus IZM plāno sākt izstrādāt septembra sākumā un pabeigt novembrī. Lai gan arī IZM saka, ka vecākiem nav jāuztraucas un sistēma paliks tāda pati, tomēr, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar ilgo noteikumu saskaņošanu, janvārī var rasties jaunas problēmas. Arī IZM pārstāve Dita Bukovska Dienai sacīja, ka, piemēram, VARAM izstrādātajiem noteikumiem jau bija sen jābūt apstiprinātiem, bet tas ir noticis tikai tagad.
Izmaiņas gan var gaidīt pašvaldības. Kā pastāstīja IZM pārstāve, valsts atbalstam četriem mēnešiem ir paredzējusi 3,2 miljonus latu, kurus pašvaldībām iedos. Savukārt IZM izstrādātie noteikumi paredzēs, ka līdzekļi tiks aizdoti. D. Bukovska gan nevarēja pastāstīt, kad pašvaldībām līdzekļi būs jāatdod, jo noteikumi vēl nav izstrādāti.
Pretējs efekts
Lai gan visi atzinīgi vērtē valsts iesaistīšanos problēmas risināšanā, tomēr valda uzskats, ka rindas uz pašvaldības bērnudārziem tas nesamazinās. Tieši pretēji - tās palielināsies. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane Dienai atklāja, ka no visiem bērniem, kas pašlaik saņem līdzfinansējumu, tikai daļa izmantoja iespēju pieteikties rindā pašvaldības bērnudārzā no jauna. Savukārt tagad visi formāli tiks reģistrēti rindā, lai būtu iespēja saņemt valsts atbalstu. Tādējādi mērķis likvidēt rindas uz pašvaldības dārziņiem netiks sasniegts. Šādu scenāriju pieļauj gan VARAM, gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPA). Tomēr J. Butņicka piebilda, ka tieši tāpēc esošie noteikumi ir pilotprojekts, lai izvērtētu to ietekmi.
Lai arī situācija tiks vērtēta, šāda tendence var radīt problēmas ar finansējumu. Patlaban plānots, ka valsts atbalstam nepieciešami 3 174 000 latu. Tomēr, ja palielināsies to bērnu skaits, kas varētu pretendēt uz valsts līdzfinansējumu, naudas varētu nepietikt. Šādā gadījumā VARAM vērsīsies pie Finanšu ministrijas, lai papildu finansējumu piešķirtu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Dienai teica J. Butņicka.
S. Baltmane norādīja, ka valsts atbalsts būtu bijis jāpiešķir ģimenei un tam nebūtu jābūt saistītam ar rindu reģistru pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Tādējādi iedzīvotāji varētu izdarīt izvēli starp privāto un pašvaldības pakalpojuma sniedzēju, nereģistrējoties papildu rindās.
Visu rakstu lasiet otrdienas Dienā!