Viņa skaidroja, ka atbilstoši operatīvajai informācijai par izglītojamo skaitu uz 2019.gada 1.septembri valsts budžeta apakšprogrammā Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.,2.,3. un 4. klases izglītojamiem prognozējams atlikums 465 000 eiro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā, ka 2020.gada budžeta sagatavošanas procesā ir pieņemts lēmums, no 2020.gada no valsts budžeta daļēji finansēt brīvpusdienas, tad 2019.gadā atbrīvojas vēl papildu finansējums 1 067 500 eiro apmērā, kas būtu bijis plānotais maksājums par janvāri, norādīja Bērziņa.
Tāpat ministrijā radies atlikums aptuveni 250 000 eiro apmērā no valsts budžeta apakšprogrammas Sociālā atbalsta programma vispārējās izglītības pedagogiem. Bērziņa stāstīja, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem. Ja saņemto iesniegumu skaits būtiski nepieaugs, tad plānotais atlikums uz gada beigām varētu būt aptuveni 250 000 eiro apmērā.
Viņa norādīja, ka finansējums konkrētajai apakšprogrammai tika piešķirts kā prioritārais pasākums ar mērķi - nodrošināt sociālo atbalstu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, kuri trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā zaudē darbu. Tomēr faktiskā izpilde liecinot, ka līdz šim atbalsta saņēmēju un pieprasītāju skaits ir mazāks par plānoto, līdz ar to apakšprogrammā prognozējama līdzekļu ekonomija.
69 000 eiro atlikums radies valsts budžeta apakšprogrammā Studējošo un studiju kreditēšana. Prognozēto atlikumu IZM plāno novirzīt citām ministrijas aktuālajām vajadzībām programmās, kurās konstatēts līdzekļu iztrūkums, stāstīja Bērziņa.
Savukārt valsts budžeta programmā Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai ministrijai radies ietaupījums 12 000 eiro apmērā, jo faktiskā izpilde bijusi zemāka nekā gaidīts.
Iepriekš vēstīts, ka IZM plānots pārdalīt trīs miljonus eiro, no kuriem 1,54 miljoni eiro paredzēti nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai, piemēram, Pasaules un Eiropas kausiem bobslejā un kamaniņu sportā, Volejbola federācijai, Latvijas Hokeja federācijai. 846 450 eiro tiks novirzīti Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā, 403 203 eiro paredzēti zinātniskās darbības nodrošināšanai, 113 254 eiro - infrastruktūras izdevumu optimizēšanai, licencēm, datortehnikas nomaiņai, informācijas sistēmu uzturēšanai, bet 99 400 eiro paredzētu Murjāņu Sporta ģimnāzijas sagatavošanai akreditācijai.
Bērziņa stāstīja, ka zinātniskās darbības nodrošināšanai paredzētie papildu līdzekļi 403 203 eiro apmērā tiks novirzīti Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) pasākumiem, piemēram, dalībai CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā, Latvijas Fizikas skolotāju vizītēm CERN, kā arī CERN nacionālā kontaktpunkta funkciju nodrošināšanai.
Turpretī par līdzekļiem nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai konkrēts sadalījums būs zināms 5.novembrī, stāstīja ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante.
Kā ziņots, šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.
Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.