Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.
Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.
Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Veicot savus uzdevumus, darbinieks sev piemītošās un darbam nepieciešamās fiziskās un psihoemocionālās spējas pakāpeniski zaudē tieši darba vides faktoru ietekmē. Brigāžu darbinieku fiziskā novecošanās un ar gadiem progresējošie fizisko spēju zudumi rada risku, ka netiks nodrošināta kvalificēta NMP saslimušajiem un cietušajiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, skaidrojuši likumprojekta autori.
Jaunais likums nodrošinās darbiniekiem iespēju saņemt sociālās garantijas pirms darbspēju zuduma un tās izmantot, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Šobrīd kļūst arvien aktuālāka situācija, kad veselības stāvoklis liek darbiniekam darbu atstāt pirms pensijas vecuma sasniegšanas vai arī darbinieki cenšas paildzināt nostrādāto laiku NMPD, atrodoties ilgstošā prombūtnē un noformējot darba nespējas lapu, teikts likumprojekta anotācijā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis