Jāatgādina, lai gan NĪN pilnībā ir pašvaldību administrēts nodoklis, tomēr tā ieņēmumi pašvaldību budžetā ir nelieli salīdzinājumā ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas patlaban Latvijā veido lauvas tiesu ienākumu. Te arī veidojas pretruna starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām. FM uzskata, ka NĪN iekasēšanā vēl ir zināma rezerve, savukārt Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka tādas neesot iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.
Pašlaik NĪN pamatlikme zemei ir 1,5% no kadastrālās vērtības (to iespējams palielināt gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots), savukārt dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.
Kā norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis, "vērtējot NĪN ieņēmumu pieaugumu, valstī kopumā pēdējos gados ir vērojama tendence NĪN ieņēmumiem samazināties attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Tādējādi var secināt, ka pašvaldības NĪN neuzskata par primāro sava budžeta ieņēmumu komponenti, jo šajā gadījumā iespējami nepopulāri lēmumi būtu jāpieņem pašiem pašvaldību deputātiem. Piemēram, ne visas pašvaldības iepriekšējos gados izmantojušas iespējas palielināt NĪN likmes neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei vai graustiem. Tāpat daudzas pašvaldības iepriekšējos gados piemērojušas NĪN apmēra pieauguma ierobežojumus, lai gan tā bija izvēles norma. Tādējādi uzskatām, ka pašvaldībām attiecībā uz NĪN vēl pastāv neliela neizmantota fiskālā telpa".
Jāatgādina, ka arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pērn gan Saeimā, gan medijiem pauda, ka pašvaldības NĪN atlaides "dala kā no pārpilnības raga". Vilks intervijā aģentūrai BNS arī stāstīja, ka šādu atlaidi saistībā ar savu dzīvokli saņēmis pat bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), kuram esot pienācis paziņojums, ka viņam kā rīdziniekam NĪN tiek samazināts no 1,5% līdz 1%. Politiķis toreiz vēl izteicis izbrīnu par šādu atlaidi.
Tajā pašā laikā FM atzīst, ka daudzos gadījumos pašvaldības atlaides piešķir sociālu iemeslu dēļ, jo lielai daļai iedzīvotāju ir zemi ienākumi. Kā liecina FM dati par 2014. gadu, kopējie ieņēmumi valstī no NĪN bija 190 898 269 eiro. Taču starp pašvaldībām vērojamas būtiskas atšķirības. Piemēram, Rīgā 2014. gadā NĪN ieņēmumi bija 94 227 582 eiro, Jūrmalā - 9 042 172 eiro, savukārt Ludzas novadā - 502 885 eiro.
Gan Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks un Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS), gan Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis (ZZS) uzsver, ka neredz rezerves NĪN iekasēšanā un neuzskata par iespējamu NĪN likmju palielināšanu. Tāpat Kaminskis un Kučinskis bilst, ka atlaides saņemot tikai trūcīgas un mazturīgas personas. Tiesa, abi pieļāva, ka atsevišķās pašvaldībās varētu būt arī kādi izņēmumi, kad atlaides piešķir arī tiem, kam tās nemaz nevajag, taču tā noteikti neesot sistēma.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uz jautājumu, kādēļ NĪN atlaides piešķirtas arī, piemēram, Dombrovskim, atbildēja ar vispārēju skaidrojumu. Proti, samazināta NĪN likme zemei, nosakot to 1% apmērā (pie bāzes likmes 1,5%), Rīgā deklarētajiem nodokļu maksātājiem tika ieviesta 2012. gadā, lai līdzsvarotu NĪN maksājumu pieaugumu nodokļu maksātājiem, jo 2011. gadā Rīgā tika izbeigta nodokļa apmēra pieauguma par 25% ierobežojuma piemērošana. Jāatgādina, likums nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtējā gada NĪN piemērot pieauguma ierobežojumu, lai tas nepārsniegtu iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk nekā par 25%, bet pašvaldība šīs tiesības var arī neizmantot.
Ušakovs, izklāstot pašvaldības politiku NĪN piemērošanā, norāda: "Jau kopš 2009. gada, kad tika noteikti jauni ar nodokli apliekamie objekti, veiktas būtiskas izmaiņas NĪN likmju piemērošanā un pārvērtētas kadastrālās vērtības. Maksājumu apjoms, kas uzlikts šā nodokļa maksātājiem Rīgā, palielinājies vidēji par 10 miljoniem eiro gadā - no 55 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 94,2 miljoniem eiro 2014. gadā." Rīgas mērs arī uzsver - ja pašvaldībām IIN samazinājums būtu jākompensē uz NĪN rēķina, tas pieaugtu un apdraudētu rīdziniekus ar zemu maksātspēju.
Visu žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Īpašuma nodoklis - no atlaidēm līdz rezervēm lasiet ceturtdienas, 9. aprīļa, laikrakstā Diena!