Indexo skaidroja, ka seši procenti nodarbinātā algas uzkrājas otrajā pensiju līmenī, lai nākotnē nodarbinātā ģimenei būtu, no kā dzīvot. Taču patlaban, ja pensijas uzkrājējs iet bojā pirms pensijas vecuma, ģimene šo naudu pazaudē, dažos gadījumos izmaksājot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Uzņēmuma ieskatā tas ir netaisnīgi, kā arī tas mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam. "Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir seši septiņi miljoni eiro gadā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus eiro," pauda Indexo.
Līdz ar to viņu ieskatā nepieciešams mainīt Valsts fondēto pensiju likumu, nosakot, ka, ja otrā pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums pilnā mērā nododams dalībnieka mantiniekiem. Pašreiz Saeima izskata Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu likumprojektu, kurā grozījumi skars ieguldījumu ierobežojumus un pārvaldīšanas izmaksas.
Indexo ieskatā šādas pārmaiņas uzlabos sabiedrības uzticību otrajam pensiju līmenim un cels Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzkrājumu veidošanā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.