Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Igaunijā gan vairāk izcilu, gan slēgtu peldvietu nekā Latvijā

Lietuvā un Igaunijā ir procentuāli vairāk oficiālo peldvietu ar izcilu ūdens kvalitāti nekā Latvijā, liecina Eiropas Komisijas (EK) publiskotais ikgadējais ziņojums par ūdens kvalitāti dalībvalstu oficiālajās peldvietās 2013.gadā. Tomēr jāatzīmē, ka Igaunija ir to sešu valstu starpā, kurās ir procentuāli visvairāk slēgtu peldvietu vai peldvietu ar sliktu ūdens kvalitāti.

Latvijā 55% no oficiālajām peldvietām ir ar izcilu ūdens kvalitāti, kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir attiecīgi 64% un 83%. Laba vai apmierinoša ūdens kvalitāte Latvijā ir 33% peldvietu, Igaunijā 26% peldvietu, bet Lietuvā 13% peldvietu. Tomēr Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur nav slēgta neviena oficiālā peldvieta. Lietuvā tie ir 0,89% no kopējā peldvietu skaita, bet 1,89%. Tāpat Igaunijā teju 6% atpūtniekiem atvērtās peldvietās ūdens kvalitāte novērtēta kā slikta. Jāpiezīmē gan, ka Latvijā nav ievākti dati vai ievākts nepietiekams datu apjoms par teju 12% peldvietu, kamēr abās pārējās Baltijas valstīs šis skaits nepārsniedz 2%.Kopumā lielākajā daļā Eiropas peldvietu ūdens kvalitāte ir izcila. Vairāk nekā 95% no aptuveni 22 000 pelvietām visā eiropā ūdens kvalitāte bijusi augsta, turklāt peldvietās pie jūras ūdens kvalitāte ir nedaudz labāka kā iekšzemes ūdeņos.Tomēr sešās valstīs, tostarp jau pieminētajā Igaunijā, ūdens kvalitāte atsevišķās peldvietās atzīta par sliktu. Tās ir Nīderlande (5%), Beļģija (4%), Francija (3%), Spānija (3%) un Īrija (3%)."Labi, ka Eiropā peldūdeņu kvalitāte joprojām ir augstā līmenī. Taču pret tik vērtīgu resursu kā ūdens mēs nevaram atļauties būt nevērīgi. Mums arī turpmāk jāaizsargā peldvietu un dzeramā ūdens kvalitāte, kā arī ūdens ekosistēmas," sacīja Vides komisārs Janess Potočniks.Savukārt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Breininkss norādīja, ka Eiropas peldvietās ūdens kvalitāte pēdējos divdesmit gados ir uzlabojusies, jo ūdenstilpēs vairs neieplūst tik daudz notekūdeņu. "Pašlaik lielākā problēma ir akūts īstermiņa piesārņojums, kas rodas lietusgāžu un plūdu laikā. Tādos brīžos var pārplūst kanalizācijas sistēmas un fekālās baktērijas no lauksaimniecības zemes var nokļūt upēs un jūrā," atzina Breininkss.Situāciju vietējās pludmalēs uzrauga vietējās iestādes, vācot analīžu paraugus pavasarī un visu peldsezonu. Peldvietu ūdens kvalitāti var novērtēt kā "izcilu", "labu", "pietiekamu" vai "sliktu", izvērtējot divu veidu baktēriju īpatsvaru, kas liecina par piesārņojumu no kanalizācijas vai lopkopības.Lai gan lielākajā daļā peldvietu ūdens ir pietiekami tīrs, lai nebūtu jāraizējas par cilvēku veselību, daudzu Eiropas ūdenstilpju ekosistēmas ir sliktā stāvoklī. Tas skaidri izpaužas Eiropas jūrās - nesen veiktā novērtējumā konstatēts, ka šīs ekosistēmas apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, pārzveja un ūdens skābuma palielināšanās, un paredzams, ka šīs problēmas saasināsies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas