Šādi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā tika veikti, jo pērnā gada 18.septembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu pamatlikumam ir atzinusi Sodu izpildes kodeksa normu, kas neparedzēja iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietu ieslodzītajiem, kuri cietumsodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā.
Likumprojekts paredz, ka notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka. Iesniegumā notiesātajam būs jānorāda vēlamais atvadīšanās datums un laiks. Iesniegumam notiesātajam būs jāpievieno arī radinieka miršanas apliecības kopija un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas.
Tāpat grozījumi palielina iespēju lielākai notiesāto grupai piemērot elektronisko uzraudzību nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā, kas kopumā veicinās resocializētu personu kontrolētu atgriešanos sabiedrībā.
Likumprojekts paredz pilnveidot mūža ieslodzījuma izciešanas kārtību, padarot to elastīgāku, vienlaikus saglabājot nepieciešamos drošības standartus. Grozījumi likumprojektā sniegs iespēju uz mūžu notiesātajiem izciest sodu arī daļēji slēgtajā cietumā, tādejādi dodot iespēju vairāk iesaistīties resocializācijas pasākumos. Grozījumi paredz arī īpašu uz mūžu notiesāto bīstamības izvērtēšanas kārtību, lai nodrošinātu drošu tikšanos ar personām, kuras apmeklē notiesātos.
Vienlaikus likumprojektā ietvertās izmaiņas sniegs iespēju pilnveidot brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas darbību, tajā skaitā vienkopus nosakot jautājumu klāstu, ko komisija izskata, kā arī paplašinot tās kompetenci. Līdzšinējā regulējuma ietvaros informācija par dažādiem izvērtēšanas komisijas pieņemamajiem lēmumiem nebija atrodams vienkopus, tāpēc sabiedrībai varēja rasties neskaidrības par lēmumu pieņemšanā izmantojamiem kritērijiem.