Latvijā ik gadu atklāj aizvien vairāk cilvēku, kuri inficējušies ar HIV, turklāt tendence ir augšupejoša. "Tas mūs ļoti satrauc, un tā ir tikai tā daļa, par kuru mēs uzzinām, – viņi ir veikuši izmeklēšanu," Dienai stāsta Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aprēķiniem ar HIV inficēto cilvēku Latvijā varētu būt divas reizes vairāk, nekā ir atklāts, tāpēc ļoti būtiski ir veselības aprūpē iesaistīt to daļu, kas par savu infekciju nezina. Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane Dienai norāda, ka katri simts HIV pozitīvi cilvēki, kuri nezina savu statusu, gada laikā inficē vismaz 10 cilvēku. Nemeklējot risinājumu, pēc trīs gadiem Latvijā varētu būt nevis ap 5000 cilvēku, kuri par iegūto infekciju nenojauš, bet jau 6747 cilvēki. "Ignorējot HIV epidēmiju, pacientu skaits turpinās nekontrolēti augt," piebilst speciāliste. Vilcināties šajā ziņā nevajadzētu, jo agri vai vēlu ikviens HIV pozitīvs cilvēks būs jāārstē.
Lai sistēmā iesaistītu vairāk ģimenes ārstu vai īstenotu citas lietas, vispirms gan jābūt skaidram plānam. Iepriekš izstrādātā stratēģija bija spēkā līdz 2013. gadam, un, lai gan darbs pie jaunas sācies būtībā uzreiz, rezultāta joprojām nav. Arī Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders Dienai apstiprina, ka stratēģija nav apstiprināta, jo nebūs naudas, lai to īstenotu. "Jāsamēro vajadzības ar iespējām. Plāns ir jēgpilns tikai tad, ja tas ir realizējams. Formāli radīt plānu – ieguldīt darbu, aicināt ekspertus – nav īsti jēgas, ja tam nav finansējuma," saka Šneiders. Pēc viņa teiktā noprotams, ka diskusija ar speciālistiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem varētu notikt 2018. gadā, kad valdībā veselība būs prioritāte.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 13. decembra, avīzē Diena!