Kā sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, aizvadītajā nedēļā katram ceturtajam pacientam, kurš slimnīcā vērsās saistībā ar aizdomām par gripu, tā tika apstiprināta laboratoriski. Infektologa ieskatā, kaut arī Valmiera pirmā sasniegusi gripas epidēmijas līmeni, tas nozīmē, ka gripas izplatība patlaban ir diezgan augsta visā Latvijā.
Galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis norādīja, ka slimnīcas epidēmijas laikā ir pārpildītas ar pacientiem, un tām ir ļoti apgrūtināta funkciju veikšana. Pēc infektologa paustā, kaut arī slimnīcas gripas pacientus cenšas neuzņemt, tās kļūst pilnas ar pacientiem, kuriem saistībā ar gripu radušies citu slimību saasinājumi, piemēram, infarkts.
Dumpis sacīja, ka vissarežģītākā situācija slimnīcās ir tā saukto epidēmisko pīķu jeb saasinājumu laikā. Gripas epidēmijas laiks slimnīcās ir ļoti sarežģīts, jo ārstniecības iestādēm nozīmīgi jāpārplāno darbs. Jo mazāk cilvēku vakcinēts, jo asāks ir gripas epidēmijas pīķis, norāda speciālists, aicinot pacientus vakcinēties.
Pēc infektologa teiktā, nekad neesot par vēlu vakcinēties, tomēr īpaši svarīgi būtu vakcinēties paaugstināta riska pacientiem, tostarp grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kā arī pacientiem, kuriem plānota operācija. Dumpis uzsver, ka vakcinēties ir noderīgi par dienu pirms operācijas, vienlaikus vakcīna savu efektivitāti sasniedz apmēram nedēļas laikā.
Dumpis norādīja, ka gripas pacients ir lipīgs pat 24 stundas pirms parādās saslimšanai raksturīgie simptomi - pēkšņa, augsta temperatūra, "kaulu laušana", galvassāpes un citas pazīmes. Šī iemesla dēļ infektologs aicina iedzīvotājus bieži mazgāt rokas vai izmantot dezinfekcijas līdzekļus, ievērot metra distanci no citiem cilvēkiem, kā arī izgulēties - cilvēki, kuri guļ mazāk par sešām stundām ir uzņēmīgāki pret dažādām infekcijām.
Ģimenes ārsts Andris Brēmanis norādīja, ka visbīstamākā vieta, kur atrasties gripas epidēmijas laikā ir lielveikals, kurā ir ļoti viegli satikt kādu gripas slimnieku.
Brēmanis norādīja, ka plaši izplatītie ieteikumi - mazgāt rokas, vēdināt telpas un mazgāt grīdas - ir labi veidi kā pasargāt sevi no saslimšanas, jo cilvēki, kuri veic šos pasākumus tiešām slimojot retāk. Tāpat, ja saslimis viens ģimenes loceklis, esot īpaši vērtīgi šo cilvēku pēc iespējas izolēt no pārējiem, piebilda ārsts.
Viņš aicināja nošķirt gripas saslimšanu no saaukstēšanās - 37 grādu temperatūra un iesnas ir saaukstēšanās, bet gripa saistīta ar pēkšņu saslimšanas sākumu un ļoti augstu temperatūru. Ja pacientam ir saaukstēšanās, Brēmanis neaicinātu viņu doties pie ģimenes ārsta, kur viņš varētu saslimt arī ar gripu.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) gripas epidēmijas laikā aicina saprātīgi izmanot veselības aprūpes resursus, un aizdomu par gripu gadījumā meklēt palīdzību pie ģimenes ārstiem, nevis zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). "Panaceja ir nevis NMPD, bet ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, paši ģimenes ārsti un dežūrārsti," sacīja ministre.
Viņa pauda bažas par to, ka vakcinācijas apmērs Latvijā joprojām ir nepietiekams, kaut pēdējo piecu gadu dinamika esot pozitīva. Čakša vēlētos, ka cilvēki saprot, ka vakcinācija ir "fantastiska iespēja sevi pasargāt no slimības, saņemot tikai vienu vakcīnu".
Ministre aicināja arī uzņēmumus apsvērt iespēju vakcinēt savus darbiniekus, jo viņas pieredze, vadot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, liecina, ka veicot darbinieku vakcināciju būtiski samazinās slimības lapu apmērs.
Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina - ja radušās aizdomas par saslimšanu ar gripu, vispirms iedzīvotāji tiek aicināti telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai pārrunātu labāko risinājumu palīdzības saņemšanai. Akūtā gadījumā iespējams arī vērsties pie sava ģimenes ārsta tā sauktās "akūtās stundas" laikā, kad pacientu ar akūtām saslimšanām pieņemšana notiek bez iepriekšēja pieraksta. Lauku teritorijās iedzīvotāji var zvanīt arī uz feldšerpunktiem.
NVD norāda, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums - 2,85 eiro. NVD atgādina, ka ģimenes ārstu mājas vizīti var pieteikt katru darba dienu līdz vismaz plkst.15, un veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsti sniedz savas darbības pamatteritorijā. Ģimenes ārsts var nodrošināt pakalpojumus savā praksē reģistrētam pacientam arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar pacientu par mājas vizītes veikšanu.
Ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniskus padomus var saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas darba dienās pieejams no plkst.17 līdz 8, savukārt brīvdienās - visu diennakti. Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā.
Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību var saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Dežūrārsts ir tiesīgs arī atvērt darbnespējas lapu un izrakstīt zāļu receptes. Savukārt ārpus Rīgas un lielajām pilsētām iedzīvotājiem palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un uzņemšanas nodāļās slimnīcās.
Savukārt, ja gripas saslimšanas dēļ veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un ir apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, NVD atgādina, ka palīdzību sniedz arī slimnīcu uzņemšanas nodaļas, atsevišķās pilsētās arī steidzamās medicīniskās palīdzības punkti.
Lai gripas epidēmijas laikā mazinātu profilaktisko un regulāro apskašu saņēmēju plūsmu ģimenes ārsta praksē, NVD iedzīvotājus aicinai pārdomāti plānot vizītes pie ģimenes ārsta profilaktiskās apskates saņemšanas un hronisko slimību dinamiskās novērošanas gadījumos, ja vien nav radušās aizdomas par hroniskās slimības paasinājumu.
Jau ziņots, ka no šodienas Latvijā oficiāli izziņots gripas epidēmijas sākums.
Kā aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), monitoringa dati liecina, ka šī gada otrajā nedēļā vienā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām - Valmierā - reģistrēti 163,6 gripas saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, proti, pārsniegts gripas epidēmijas slieksnis, kas ir 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir pamats izsludināt gripas epidēmijas sākumu.
Šī gada otrajā nedēļā Rīgā reģistrēti 78,6 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, Jelgavā - 57,7, Ventspilī - 45, Jūrmalā - 35,3, Daugavpilī - 22,8 un Liepājā - 13,1 uz 100 000 iedzīvotājiem.
Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 52,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.