Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Grieķijas atbalsi jutīsim eksportā uz Eiropas Savienību

Kāpēc mums būtu jāuztraucas par ekonomiskā un politiskā haosa iznākumu Grieķijā? Jo Grieķijas ekonomika ir cieši saistīta ar tās aizdevējiem, piemēram, Vāciju, kas līdz ar citām ES valstīm pēdējos gados kļuvušas par nozīmīgāko tirgu Latvijas eksportētājiem. Sabrūkot nekustamo īpašumu tirgum, arī sašaurinoties pirktspējai Latvijā, ražošana spējusi kļūt konkurētspējīgāka, taču krīze eirozonā mūsu eksportētājiem ir slikta ziņa, jo eiropiešu pirktspēja kritīsies (kritums rūpniecībā jau fiksēts Igaunijā), un maz ticama ir spēja īsā laikā iekarot jaunus tirgus.

Nule publiskotā Finanšu ministrijas «pesimistiskā» ekonomikas izaugsmes prognoze (2,5 %) nākamgad var izrādīties visai reālistiska, ja vien parādu norakstīšanas zāles nebūs jāizraksta vēl citām ES valstīm, piemēram, Itālijai.

«Haoss,» vienā vārdā situāciju Grieķijā raksturo ekonomists Alfs Vanags (BICEPS), runājot par pagājušajā nedēļā izvirzīto, bet nu jau noraidīto tautas nobalsošanas ideju par finanšu palīdzības programmu, kas Grieķijai sola ap 130 miljardu eiro aizdevumu un banku aizdevumu norakstīšanu 50% apmērā. Politiskā nestabilitāte neļauj Grieķijas parlamentam apstiprināt finanšu palīdzības un tēriņu samazināšanas plānu. Tas ļautu 340 miljardu parādu Grieķijai sarucināt aptuveni par 100 miljardiem, realizējot vērienīgus jostas savilkšanas un nodokļu celšanas pasākumus piecu gadu laikā. Lielākie aizdevēji Grieķijai ir Francijas un Vācijas bankas un privātie investori. ES līderu centieni nepieļaut Grieķijas formālo bankrotu galvenokārt saistīti ar potenciālo domino efektu citās Dienvideiropas ekonomikās (Itālijas parāds ir 119% no IKP, taču absolūtos skaitļos vairākkārt pārsniedz Grieķijas parādu), kā arī ar risku iesaldēt Grieķijas valsts vērtspapīru naudu un tā saukto CDS (credit default swap) tirgu, kas saistīts ar apdrošināšanas maksājumiem valsts bankrota gadījumā.

«Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka mēs samaksāt parādu esam spējīgi, bet Grieķija jau kādu laiku to nespēj. Zinot to, ar mums neviens par parādu atlaišanu pat teorētiski nerunās,» saka Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds. Grieķijas parāda apjoms, kas sasniedz aptuveni 150% no IKP, nav samaksājams pat tad, ja ekonomika attīstītos samērā strauji, bet Grieķijas gadījumā nav nekādu pazīmju, piemēram, par sagaidāmu konkurētspējīgas ražošanas un eksporta pieaugumu. «Viņi no šiem parādiem izaugt nevar, un ir pārsteidzoši, ka politiķi tik ilgi ir nolieguši acīmredzamo,» saka A. Strazds. Latvijas gadījumā parāds ir daudz zemāks (patlaban ap 40% no IKP), un mūsu spēja atmaksāt aizņēmumus, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, netiek apšaubīta. Tāpēc runas par Latvijas vēlmi nemaksāt daļu no parāda varētu traktēt vienīgi kā nevēlēšanos atdot parādu, kas saistās arī ar tādiem negatīviem efektiem kā, piemēram, nespēja aizņemties nākotnē.

Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas