Vienīgā no Latvijas lielajām pilsētām bez savas pašvaldības policijas ir Rēzekne, tur to likvidēja 2014. gada maija beigās. Lēmums tolaik tika pieņemts, pamatojoties uz iekšējā audita rezultātiem, kuri norādīja, ka vietējā policija nepilda uzticētos pienākumus, kā arī nelietderīgi izmanto pašvaldības resursus. Domnieku vairākums nobalsoja par šādu rīcību, taču pret to bija tā laika Valsts policijas (VP) Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Vija Netle-Galēja, kura sacīja, ka "likvidējot pašvaldības policiju, mēs ne visai spēsim nodrošināt izsaukumus par netīrītajām ielām, par klaiņojošajiem suņiem vai par dzērājiem, kas guļ uz ielām, tas ir pašvaldības policijas darbs".
Ir pagājuši trīs gadi kopš zīmīgā notikuma, un pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa) lepojas ar paveikto. "Tas ir ļoti atmaksājies. Spriežot pēc dažādiem datiem, redzams, ka situācija pilsētā uzlabojas. Mēs tagad esam ieguldījuši naudu plašā videonovērošanas sistēmā, kas pietiekami labi palīdz nodrošināt kārtību," viņš stāsta un piebilst, ka "nekādā gadījumā pašvaldības policiju Rēzeknē neatgriezīsim".
Lai gan sākotnēji VP bažījās par konkrētās rīcības iznākumu, tagad tā atzīst, ka visai labi tiekot galā arī ar funkcijām, ko iepriekš nodrošināja pašvaldības policija, Dienai apgalvo arī VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs: "Latgales reģiona pārvalde pārdalīja resursus un papildināja savus spēkus. Protams, mums tas bija papildu slogs, taču Rēzeknē viss tiek kontrolēts."
Pie cita secinājuma nonācis Jēkabpils priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils Reģionālā partija). Viņš ar domubiedriem 2000. gadā pilsētā likvidēja municipālo policiju, taču kopš pērnā gada tā ir atpakaļ. "Sākām kādā brīdī just, ka VP netiek galā, un mums bija jārīkojas. Nodibinājām savu kārtības sektoru, kas pārvērtās pašvaldības policijā ar visām formām un ieročiem. Šogad tās rindas papildinājām ar vēl sešiem, nu kopā ir piecpadsmit. Ja resursi atļaus, nākamgad liksim klāt vēl cilvēkus," viņš raksturo situāciju. Pašvaldības policijas atgriešanos pilsētā atzinīgi vērtējot arī iedzīvotāji, turklāt rezultāti esot tiešām ļoti labi. "Skaidrs, ka naudu tas prasa ļoti daudz, bet pilsēta to var atļauties," saka Salcevičs.
Tieši naudas jautājumu dažādu novadu vadītāji Dienai visbiežāk piemin kā izšķirošu, proti, pat ja pašvaldība vēlētos ieviest savus drošības sargus, tai šim mērķim vienkārši nepietiek līdzekļu.
Piemēram, Baltinavas priekšsēdētāja Lidija Siliņa atzīst, ka vajadzība pēc pašvaldības policijas ir liela, taču līdzekļu tās ieviešanai nav. Turklāt jāatzīmē, ka, pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras datiem, Baltinava ieņem trešo vietu valstī pēc reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita – 33,16 uz 1000 iedzīvotājiem. Siliņa smejoties saka – "ja jau reģistrēti, tad VP strādā labi", tomēr nenoliedz, ka savi likumsargi būtu nepieciešami.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 26.maija, numurā!
bubulis
Analizējot pieredzi
HC