Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ģimenes ārstu vietā - ātrā palīdzība

Gandrīz trešdaļā gadījumu, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi steidz palīgā cilvēkiem, izsaukuma raksturs ir sekundārs - veselības problēmas cilvēkam ir, taču visbiežāk tās būtu jārisina ambulatori, ģimenes ārstam. Rezultātā tas ietekmē mediķu spēju savlaicīgi ierasties pie pacienta, kura dzīvība patiešām ir apdraudēta un no katras minūtes ir atkarīgs, vai pacients izdzīvos. Šo situāciju šobrīd vēlas sakārtot veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), taču līdzīga ideja ir savā ziņā izgāzusies jau iepriekš.

Paaugstināts asinsspiediens, akūtas vīrusa saslimšanas ar temperatūru, klepu, iesnām, hroniskas muguras kaites ir biežākās sekundāro izsaukumu diagnozes, kad cilvēks ir vērsies pie NMPD, lai gan šīs problēmas būtu jārisina ģimenes ārstam. Katru diennakti no vidēji 1200 izsaukumiem, uz kuriem izbrauc NMPD brigādes, ap 27% gadījumu ir situācijas, kad palīdzība būtu bijusi jāsaņem ambulatori. NMPD pārstāve Ilze Bukša Dienai norāda, ka tie ir izsaukumi, kurus saņemot jau zvana brīdī dispečeram ir gana liela pārliecība, ka nav apdraudējuma pacienta dzīvībai, taču brigādi nākas nosūtīt, jo cilvēkam nav citas iespējas, kur un kā saņemt vajadzīgo palīdzību. Piemēram, ir vēls vakars, kad ģimenes ārsta darba laiks beidzies un arī dežūrārsti vairs nestrādā vai cilvēkam laukos pašam nav iespēju nokļūt pie ārsta.

Otrs rādītājs, kas liecina, ka lielā daļā gadījumu veselības problēmas būtu jārisina ambulatori, ir pacientu skaits, kas pēc NMPD brigādes izsaukuma paliek mājās un nav nepieciešamības viņus hospitalizēt. Tā ir apmēram puse no pacientiem, kas vērsušies pēc palīdzības. Daudzos gadījumos pacientiem ir saasinājušās kādas veselības problēmas - brigādes mediķi palīdz novērst šo akūto stāvokli, taču tālāka hospitalizācija nav nepieciešama. Bukša gan piebilst, ka nereti šādi jau esošu slimību paasinājumi un akūtie stāvokļi rodas, ja ir problēmas ambulatorajā ārstēšanā un slimības kontrolē. Turklāt, ja pacients pēc brigādes apmeklējuma nevēršas pie ģimenes ārsta, tad viņa veselības problēma netiek risināta un arvien biežāk nākas atkārtoti izsaukt NMPD. Un, lai gan dienestam pēdējos gados ir izdevies nedaudz mazināt šādu izsaukumu skaitu, tomēr tendence ir gana nemainīga. "Dienests ir teju vienīgā alternatīva dažādu akūtu veselības problēmu gadījumos, īpaši runājot par vakara vai nakts stundām un brīvdienām," piebilst Bukša.

Tieši uzklausot NMPD pārstāvjus, Belēvičs atzina, ka jāstiprina primārā veselības aprūpe un jānodrošina ģimenes ārstu pieejamība pacientiem arī ārpus ierastā prakses darba laika. Sarunā ar Dienu viņš norāda, ka ģimenes ārstu pieejamību Latvijā noteikti var uzlabot, piemēram, attiecībā uz mazāk apdzīvotām vietām un vakara stundām. Viņš gan atzīmēja arī faktu, ka Latvijā ir pieejami arī dežūrārsti, kas strādā tieši tajā laikā, kad ģimenes ārsts nav pieejams. Un patiesi - pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, dežūrārsts ir pieejams 29 ārstniecības iestādēs visā Latvijā. Taču, paskatoties to atrašanās vietas, secināms, ka šādu ārstu pieejamība būtībā ir vāja. Piemēram, Kurzemes reģionā dežūrārsts ir pieejams vienīgi Liepājā un Ventspilī, bet Latgalē - tikai Rēzeknē un Daugavpilī. Turklāt, ja arī cilvēks pie šī ārsta tiek, dežūrārsts nevar nosūtīt, piemēram, uz valsts apmaksātām analīzēm. NVD Dienai gan šodien norādīja, ka dežūrārsts tāpat kā ģimenes ārsts var izsniegt nosūtījumus – uz valsts apmaksātām analīzēm, izmeklējumiem u.c., izrakstīt zāļu receptes, atvērt darba nespējas lapas, kā arī nodrošināt mājas vizītes tiem pacientiem, kuriem tās tiem apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem. Tas gan attiecas uz tiem dežūrārstiem, kuriem ir līgums ar NVD.

Jēgu šādai sistēmai īsti neredz arī Artis (vārds mainīts), kuram turklāt bijusi negatīva pieredze. Viņš pie dežūrārsta devies, jo piektdienas vakarā sākušās sāpes kreisajā sānā mugurpusē. Naktī viņš vairākkārt modies, dzēris pretsāpju līdzekļus un nolēmis tomēr atrādīties ārstam, nevis nodarboties ar pašārstēšanos. "Pie ārsta nokļuvu bez problēmām, nebija pat jāgaida rindā. Taču paša ārsta darbības likās savādas. Viņš paziņoja, ka tas varot būt radikulīts, bet, ja man liekoties, ka vainīgas ir nieres, varot izrakstīt zāles arī tām. Un izrakstīja stipras antibiotikas, turklāt divus iepakojumus, no kuriem gan nopirku tikai vienu. Kad mana ģimenes ārste pirmdien uzzināja, kādas zāles man izrakstītas, viņa bažīgi jautāja, vai es tās esot arī lietojis. Ārsts bija laipns, atsaucīgs, bet izgāju no kabineta tikpat gudrs, cik iegāju. Īstā ārstēšana tik un tā sākās pirmdien," Dienai stāsta Artis.

Visu Annas Bērziņas rakstu Ģimenes ārstu vietā - ātrā palīdzība lasiet otrdienas, 3. marta, laikrakstā Diena!

papildināta 4. rindkopa ar NVD viedokli 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas