Gerhards izdevis rīkojumu par Rīgas domes deputātus ierobežojošo grozījumu darbības apturēšanu

Viņa apstiprināja, ka ministrs rīkojumu parakstījis šorīt un šodien tas tiks nosūtīts Rīgas domei.

Grozījumu darbība tiek apturēta un rīkojums stājas spēkā no brīža, kad tas tiek publicēts valsts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Kā norādīja Vaļuma, rīkojums varētu tikt publicēts jau rīt, kas nozīmē, ka rīt plānotajā Rīgas domes sēdē, kurā tiks skatīti pašvaldības budžeta grozījumi, deputāti atkal drīkstēs uzdot neierobežotu jautājumu skaitu.

Apstrīdēt rīkojumu Rīgas dome drīkst tikai vēršoties Satversmes tiesā. Lietas skatīšanas laikā apturēto nolikuma punktu darbība atjaunota netiek.

Ministrs jau iepriekš Rīgas domei norādīja, ka pieņemtie grozījumi ir pretdemokrātiski un liedz deputātiem pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to, pieņemtos grozījumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nesaskaņoja un Rīgas domei, tuvākajā sēdē, kura notika piektdien, 23.martā, tie bija jāatceļ.

Jautājums par nolikuma izmaiņām piektdienas sēdē skatīts netika, jo Rīgas dome VARAM bija nosūtījusi vēstuli, kurā pamatoja, kāpēc grozījumi tomēr jāatceļ nebūtu. Neraugoties uz domes argumentiem, ministrs izdevis rīkojumu par marta sākumā ieviesto nolikuma punktu apturēšanu.

Kā novēroja aģentūra LETA, Rīgas domes sēde piektdien noritēja strikti pēc jaunā nolikuma prasībām un deputāti nedrīkstēja uzdot vairāk kā trīs jautājumus, kas raisīja asas vārdu apmaiņas pret valdošo partiju un opozīcijas partiju deputātiem.

Kā vēstīts, opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome marta sākumā pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas ierobežo deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīsjautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.