Mēdz uzskatīt, ka kāpostus Latvijas teritorijā iepazina ap 11.–13. gs., un drīzumā tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Tomēr kāposta plašais pielietojums meklējams ne tikai virtuvē.
Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu (caput). Kad latvietis saka "kāpostgalva", iznāk "galvu galva", jo vārds "kāposts" ir pārveidojums no latīņu caput.
Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu "kāposts" reizēm lietojam, runājot par naudu, arī bagātību. Annas dienā (26. jūlijā) latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību.
Mēdza uzskatīt, ka kāpostu ēšana vairo auglību, un tas sasaucas ar mītu, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos.
Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais "skābums" jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām.
Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai.
Pat ja tas ir tikai mīts, ka kāposti nes pārticību, veselību un pēcnācējus, nav noliedzams, ka šis dārzenis ir ieņēmis būtisku vietu gan sadzīvē, gan virtuvē.
Asprātīgo kolekcijas monētu "Kāposts" radījis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 16. decembra plkst. 12.00. Monētas cena – 89.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 4 monētas. Monētas tirāža ir 3500 eks. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.