Joprojām nav skaidrības, vai Rīgas pils pagaidu jumts, sākoties lietus un vēlāk arī sniega sezonai, spēs pasargāt vēsturisko celtni līdz pavasarim. Neskaidrības starp valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un būvniekiem joprojām – gandrīz jau trīs mēnešus kopš postošā ugunsgrēka – līdz galam tā arī nav atrisinātas. VNĪ joprojām gaida no būvniekiem garantijas pagaidu jumta izturībai, būvnieki neko uzlabot tajā negrasās.
Nesaskaņas par to, kas īsti rakstīts līgumā un cik stipram jābūt pils pagaidu jumtam, starp Rīgas pils būvdarbu veicēju – pilnsabiedrības SBRE – un VNĪ publiski izskanēja augusta beigās. VNĪ norādīja, ka pagaidu jumts netiks pieņemts, jo pašreizējā stāvoklī stipra lietus vai sniega gadījumā, tas var neizturēt. Turpretī būvnieki jau iepriekš publiski uzsvēra – pagaidu jumts bija plānots tikai kā pagaidu risinājums aizsardzībai pret lietu un ar VNĪ tas esot bijis saskaņots. Lai gan rudens jau sācies un arī ziema nav tālu, atbildīgo amatpersonu komentāri šajā jautājumā joprojām ir skopi.
VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina portālam Diena.lv vien norādīja, ka būvdarbu veicējiem pieprasīts novērst pils pagaidu jumta defektus.
Pašlaik pagaidu jumts savas funkcijas pildot, bet tam jākalpo deviņus mēnešus, tādēļ Rīgas pils saimnieki uzsver, ka pieprasījuši būvniekiem garantijas, ka pagaidu jumts izturēs. Tāpat no būvniekiem tiek gaidīts arī preventīvo pasākumu plāns gadījumā, ja pagaidu jumtā laikapstākļu dēļ tomēr rodas kādi defekti.
Būvnieku pārstāve Mārīte Straume Diena.lv stāstīja, ka nekādus īpašus stiprinājumus vai uzlabojumus būvnieki pagaidu jumtam arī patlaban neplāno. Taču preventīvo pasākumu plāns bijis izstrādāts jau iepriekš un to, ja šāds pieprasījums būs, arī ir gatavi iesniegt VNĪ.
M.Straume arī uzsver, ka pagaidu jumtam jau no pirmajām dienām tiek veikts nepārtraukts monitorings - īpaši nozīmēts atbildīgais darbinieks ik pēc divām stundām veic apgaitu un jumta stāvokļa pārbaudi. Ja iepriekš prognozēti nokrišņi vai stiprs vējš, tad pārbaudes notiekot arī naktī. "Ir izstrādāts arī pasākumu plāns, ja gadījumā tiek konstatēti bojājumi - kā tos novērst pāris stundu laikā, kā arī likvidēt iespējams iekļuvušo mitrumu, piemēram, lokāli izmantojot kaļķi tā uzsūkšanai," viņa norādīja.
Neesot arī tā, ka tagad deviņus mēnešus nekas netiks darīts attiecībā uz pastāvīgā jumta izveidi.
"Arī ar pastāvīgā jumta izbūvi ir cerīgi - esam tik tikko arī saņēmuši no VNĪ pirmo daļu no pastāvīgā jumta konstrukciju projekta tieši virs Baltās Zāles, un sākam jau strādāt pie nepieciešamo materiālu apzināšanas," klāstīja SBRE pārstāve.
Kultūras ministrija (KM) problēmas VNĪ un būvnieku starpā nekomentē. KM valsts sekretārs Guntis Puķītis Diena.lv no komentāriem šajā jautājumā atturējās, vien norādot, ka pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams pastāvīgs jumts.
Taču tikmēr jau iezīmējusies kārtējā būvniecības termiņa pagarinājums. Proti, otrdien valdībā pieņemts lēmums par gadu pagarināt Rīgas pils un Muzeju krātuvju kompleksa būvdarbu termiņus. Rīgas pils Konventa daļas restaurācijas un rekonstrukcijas pabeigšanas termiņš no sākotnēji noteiktā 2017.gada 31.augusta pagarināts līdz 2018.gada 1.augustam. Savukārt Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, rekonstrukcijas pabeigšanas termiņš no sākotnēji plānotā 2015.gada 30.septembra pagarināts līdz 2016.gada 30.septembrim. Paredzēts gan, ka kopējās tam nepieciešamās izmaksas tas nemainīs.
Savukārt diskusijās ar VNĪ un visu trīs Rīgas pilī izvietoto muzeju vadītājiem nonākts pie viennozīmīga secinājuma, ka muzeju krājumi ir jāpārvieto uz citām telpām. Vienlaikus viņš norādīja, ka ne visi muzeju darbinieki ar to varētu būt apmierināti, jo daļai darbinieku pārvākšanās no vienas ēkas uz citu, var neizraisīt sajūsmu.
Jau vēstīts, ka patlaban izstrādāti trīs rīcības scenāriji Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanai. Proti, visu trīs Rīgas pilī esošo muzeju krājumi tiek pārvietoti uz citām telpām, tiek pārvietota tikai daļa krājumu vai arī visi muzeju krājumi tiek atstāti Rīgas pilī, kas prasītu finansējumu attiecīgi 3,17 vai 2,64, vai 2,86 miljonu latu apmērā.