Gada pirmajā pusē ekonomika vēl turpināja visai sekmīgi atgūties no pandēmijas laika ierobežojumiem, pakalpojumu nozarēm turpinot uzrādīt augstus pieauguma tempus, bet jau no otrā ceturkšņa bija jūtama arī kara un energoresursu cenu kāpuma ietekme. Ja gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bija palielinājies par 5,6%, otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme noslīdēja līdz 2,9%, bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, jau bija fiksēts 0,6% kritums.
Noteicošā loma IKP kritumā bija būvniecības un vairumtirdzniecības nozaru samazinājumam, kur būvniecības nozari kā pirmo no lielajām nozarēm skāra cenu kāpums, palielinot būvniecības izmaksas un kavējot darbu izpildi, kamēr vairumtirdzniecības nozari vistiešāk ir ietekmējusi darījumu pārtraukšana ar Krieviju.
Gada otrajā pusē, sākot strauji palielināties arī pārtikas cenām, inflācija Latvijā sasniedza kopš 90.gadu vidus nepieredzētus augstumus, septembrī sasniedzot 22,2% un nākamajos divos mēnešos stabilizējoties nedaudz zem 22% līmeņa. Līdzīga situācija bija visā Eiropā, un Latvija līdzīgi kā pārējās Eiropas valstis sniedza atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu straujā kāpuma mīkstināšanai, gada laikā šim mērķim atvēlot 836 miljonus eiro, būtiski samazinot maksājumus par elektroenerģiju un apkuri.
Lai ierobežotu strauji augošo inflāciju, pasaules valstu centrālās bankas 2022.gadā sāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu un kā pirmā šo paaugstinājumu 16.martā veica ASV Federālo rezervju sistēma, kam 21.jūlijā sekoja arī Eiropas Centrālā banka, veicot pirmo procentu likmju paaugstinājumu pēdējo 11 gadu laikā.
Gada pēdējos mēnešos, krītoties energoresursu cenām pasaules tirgos un mazinoties pieprasījumam ekonomikā, inflācija ir sākusi stabilizēties gan ASV, gan eirozonā, kur tā novembrī piedzīvoja pirmo kritumu kopš 2021.gada jūnija.
Vienlaikus FM norāda, ka augošās procentu likmes ir sākušas sadārdzināt aizņemšanās izmaksas un vēl papildus bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi, kuras prognozes jau kopš kara sākuma ir tikušas pastāvīgi samazinātas. Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2022.gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 4,4%, bet 2023.gadā tiek prognozēta vēl tālāka izaugsmes palēnināšanās līdz 2,7%.
Savukārt ASV ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta no 4% līdz 1,6%, bet nākamajam - no 2,6% līdz 1%. Līdzīgu prognožu samazināšanu 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm ir veikusi Eiropas Komisija, pazeminot izaugsmes prognozi 2022.gadam no 4% februārī līdz 3,3% oktobrī un 2023.gadam - attiecīgi no 2,8% līdz 0,3%.
Jau Covid-19 pandēmija radīja bezprecedenta izaicinājumus Latvijas un pasaules ekonomikai, bet tagad karš Ukrainā un tam sekojošā globālā enerģētikas krīze var atstāt vēl daudz tālejošākas sekas un radīt visaptverošākas strukturālās izmaiņas, ņemot vērā Latvijas tiešās robežas, vēsturiskās saites un lielāko atkarību no Krievijas energoresursiem. Šeit noteicošā loma būs tam, cik veiksmīgi Latvijai izdosies pārkārtot ekonomiku un īpaši enerģētikas sektoru, pilnībā atsakoties no Krievijas energoproduktiem un pārejot uz jauniem, tajā skaitā zaļākiem energoresursu veidiem, pauž FM.
Līdzīgi kā citām pasaules valstīm, arī Latvijai īstermiņa ekonomikas izaugsmes prognozes ir samazinātas, ņemot vērā kara un energoresursu cenu straujā kāpuma ietekmi. Finanšu ministrija decembra sākumā aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes, paredzot, ka Latvijas ekonomika 2022.gadā būs augusi par 1,6%, bet 2023.gadā gaidāms 0,6% kritums. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos ir ietekmējusi Latvijas ekonomiku 2022.gada otrajā pusē, un negatīvā ietekme saglabāsies arī 2023.gada sākumā, taču sagaidāms, ka no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025.gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.