Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

FM: Straujāks nodarbināto skaita pieaugums un bezdarba līmeņa kritums gaidāms 2022.gadā

Straujāks nodarbināto skaita pieaugums un bezdarba līmeņa kritums gaidāms 2022.gadā, prognozē Finanšu ministrijā (FM).

FM aģentūru LETA informēja, ka pēc tās aplēsēm bezdarba līmenis šogad var veidot 8,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits būtu par 0,4% mazāks nekā 2020.gadā.

Savukārt 2022.gadā jau sagaidāms salīdzinoši straujš nodarbināto skaita pieaugums un bezdarba līmeņa kritums.

Vērtējot nodarbinātības datus par 2020.gadu, FM atzina, ka Covid-19 krīzes ietekmē daudzām nozarēm apturot un sašaurinot darbību, bezdarba līmenis Latvijā 2020.gadā ir paaugstinājies līdz 8,1% un bijis par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. Ministrijā secināja, ka šāds bezdarba pieaugums Latvijā kopumā ir vērtējams kā mērens, gan salīdzinājumā ar vēsturiski augstākajiem bezdarba rādītājiem, gan kaimiņvalstu bezdarba līmeņiem.

"Šādu darba tirgus situāciju līdz šim noteikusi gan visai veiksmīgā Covid-19 pirmā viļņa pārvarēšana, kas radīja būtiski mazākus zaudējumus ekonomikai nekā sākotnēji sagaidīts, gan nodarbinātības un dīkstāves atbalsta mehānismi, gan arī tas, ka atbalsts tieši bezdarbnieku pabalstu veidā Latvijā nav bijis tik apjomīgs, mudinot cilvēkus palikt darba tirgū," skaidroja ministrijā.

Pēc FM stāstītā, pagājušajā gadā bezdarbs Latvijā pieauga tikai līdz līmenim, kādā tas bija 2017.-2018.gadā jeb laikā, kad ekonomikā bija vērojama visai strauja izaugsme, un tālu atpalika no bezdarba rādītājiem, kādi bija fiksēti 2008.-2009.gada ekonomikas krīzes periodā, 2010.gadā bezdarba līmenim sasniedzot 19,5%.

Tāpat ministrijā norādīja, ka darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā 2020.gadā ir samazinājies par 17 000 jeb 1,9% un veidojis 893 000. Kā liecina dati par aizņemtajām darba vietām, lielākais strādājošo skaita kritums bijis Covid-19 krīzes tieši skartajās nozarēs, tajā skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē aizņemto darba vietu skaits pagājušā gada trešā ceturkšņa beigās bijis par 17% mazāks nekā pirms gada, tūrisma biroju pakalpojumos darba vietu skaits krities par 32%, ūdens transporta nozarē - par 47% un gaisa transporta nozarē - par 28%. Tajā pašā laikā darba vietu skaits veselības nozarē pieaudzis par 3,4% un izglītības nozarē - par 2,7%.

"Līdzīgi neviendabīgu situāciju darba tirgū parāda reģistrētā bezdarba dati, kur skaitliski lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaita pieaugums pērn bijis Rīgas reģionā, kamēr novados bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis palielinājās salīdzinoši nebūtiski. Tāpat bezdarba pieaugums vairāk skāris gados jaunākos iedzīvotājus un cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni, ņemot vērā šo strādājošo grupu augstāko īpatsvaru krīzes tieši skartajās pakalpojumu nozarēs kā izmitināšana, ēdināšana, citi pakalpojumi," norādīja FM.

Latvijā kopā reģistrēto bezdarbnieku skaits 2020.gadā palielinājies par 11 800, tajā skaitā bezdarbnieku skaits Rīgas reģionā audzis par 7700 jeb 36,3%. Kamēr Latgalē, kur darba tirgus situācija vēl pirms krīzes bija daudz nelabvēlīgāka, bezdarbnieku skaits Covid-19 krīzes ietekmē palielinājies tikai par 1300 jeb 7,9%, bet pārējos reģionos bezdarbnieku skaita pieaugums nav pārsniedzis vienu tūkstoti.

FM vērtējumā, līdzīga situācija kā pagājušajā gadā darba tirgū veidojas arī šogad, kad uz laiku ir noteikti darbības ierobežojumi atsevišķām nozarēm un tajās strādājošie var saņemt dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas. 

"Līdzīgi kā pagājušajā gadā, tas ierobežo bezdarba pieaugumu un pēc to atcelšanas nozarēs ir sagaidāma strauja aktivitātes atjaunošanās. Tomēr kopējais ierobežojumu ilgums atsevišķām nozarēm pašlaik jau ir ilgāks nekā pagājušajā gadā un ierobežojumi arī tieši skar lielāku nozaru skaitu, tajā skaitā arī tirdzniecību, skaistumkopšanas pakalpojumus, un negatīvā ietekme uz nodarbinātību šoreiz var izrādīties augstāka, daļai dīkstāves pabalstu saņēmēju uzreiz neatgriežoties darba tirgū," atzina ministrijā.

Tāpat FM atzina, ka, ņemot vērā jau uzkrāto negatīvo ietekmi visas Covid-19 krīzes laikā, bezdarba līmenis 2021.gadā kopumā var izrādīties nedaudz augstāks nekā 2020.gadā, lai gan ekonomika kopumā būs uzrādījusi izaugsmi. "Vienlaikus pasaules ekonomikas straujā atgūšanās pēc Covid-19 krīzes un augošais pieprasījums Latvijas apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēs ierobežos tālāku bezdarba pieaugumu, radot darba vietas tieši strauji augošajās ražošanas nozarēs," pauda ministrijā.

Jau vēstīts, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 893 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā. Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 17 tūkstošiem.

Tajā pašā laikā Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. 2020.gadā Latvijā bija 78,7 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

 

 

Top komentāri

... bet līdz pilngam komunismam
.
(vai kapitālismam) atlikusi tikai viena piecgade! Urrā, biedri!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas