Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

FM: Nepieciešams paātrināt ES fondu jaunā perioda ieviešanas tempus

Visām Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai varētu iespējami labi noslēgt esošo ES fondu periodu un nekavējoties sākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā pusgada informatīvajā ziņojumā par ES fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un citu ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka visu šo gadu organizējis vairākas darba sanāksmes, kurās kopā ar nozīmīgāko ES fondu piešķīrumu atbildīgajiem ministriem pārrunāts progress un tiek pieņemti nepieciešamie lēmumi finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai, taču vēl joprojām tiek konstatētas nobīdes no plānotā. Ašeradens uzsver, ka šāda situācija nedrīkst veidoties, jo ES fondu finansējums cieši saistīts ar kopējo budžeta ietvaru.

FM ziņojumā teikts, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda noslēguma fāzē kopumā ir pieaugošs temps investīciju pabeigšanas darbiem un attiecīgi maksājumiem projektu īstenotājiem.

Vienlaikus FM atzīst, ka saglabājas riski vairāku projektu, jo īpaši transporta un veselības infrastruktūras jomā, pabeigšanai līdz šī gada beigām. ES fondu pārvaldībā iesaistītās iestādes sadarbībā ar projektu īstenotājiem veic nepieciešamos risku vadības pasākumus, lai sekmētu visa Latvijai pieejamā ES finansējuma izmantošanu un uzsākto projektu investīciju mērķu sasniegšanu.

Ašeradens valdības sēdē sacīja, ka tuvākajā laikā Finanšu ministrijas valsts sekretāre pārrunās jautājumu ar citām ministrijām. Ja nebūs redzams skaidrs progress, tad Ašeradens plāno atsevišķus ministrus uzrunāt pats. Savukārt 28.novembrī jautājums tiks aktualizēts premjerministres Evikas Siliņas (JV) vadītajā Stratēģiskās vadības komitejas sēdē.

"Ja mēs sakām, ka nav resursu, tad, mīļie kolēģi, te viņi ir, un es lūdzu strādāt, lai tos apgūtu. Šādi tas vairs nevar turpināties!" neapmierinātību pauda finanšu ministrs.

Turpretī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vērsa kolēģu uzmanību uz birokrātiskiem šķēršļiem, kas kavē fondu apguvi. "Mums ir jāpārskata viss birokrātiskais process, jo saskaņošana aizņem milzīgu laiku. Mums ir jāizdomā, kā procesus virzīt ātrāk," pārliecināts ir Augulis.

Līdz 2023.gada 31.augustam īstenošanā ir 2468 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu - 4,6 miljardiem eiro. Tostarp pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1,8 miljardiem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,9 miljardi eiro, kas ir 84,3% no kopējā ES piešķīruma Latvijai.

Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņemti gandrīz 3,4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma. FM ziņojumā teikts, ka 2023.gads ir noslēdzošais, kad projektu īstenotājiem jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai par veiktajiem izdevumiem varētu pretendēt uz paredzēto ES fondu līdzfinansējumu.

Paralēli arī norit intensīvs darbs pie ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzsākšanas. Normatīvās bāzes izstrāde joprojām ir ar nobīdēm no 2023.gada aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātā laika grafika.

Ņemot vērā laika grafika plānu, 2023.gada pirmajā pusgadā atbildīgajām iestādēm bija jāiesniedz MK apstiprināšanai 25 investīciju normatīvo regulējumu par kopējo finansējumu 664,7 miljoni eiro. Kopā no plānošanas perioda sākuma ir apstiprināti 37 MK noteikumi par 637,92 miljoniem eiro publiskā finansējuma.

Līdz 2023.gada 14.septembrim izsludinātas vai noslēgušās 14 ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektu atlases par 179 miljoniem eiro.

Vienlaikus atbildīgās iestādes jau iniciē izmaiņas 2023.gada normatīvās bāzes izstrādes plānā, tikai atsevišķos gadījumos tās objektīvi pamatojot. FM ziņojumā uzsvērts, ka atbildīgajām iestādēm ir jāturpina mērķtiecīga regulējošo normatīvo aktu izstrāde, nodrošinot iespējami plašu un efektīvu sadarbību ar partneriem, kā arī jāņem vērā ES fondu izmantošanas nosacījumi - ierobežots īstenošanas laiks līdz 2029.gada beigām.

AF ieviešanā turpinās ne tikai darbs pie atlikušā regulējuma izstrādes par reformu un investīciju ieviešanu, bet ir arī izsludinātas vai noslēgušās AF ierobežotas vai atklātas projektu iesniegumu atlases visās AF investīciju jomās.

Līdz 2023.gada septembra sākumam īstenošanā ir 95 AF projekti par 650,7 miljoniem eiro, kas ir par 38 projektiem un 186,1 miljonu eiro vairāk nekā pusgadu iepriekš. Īstenošanā apjomīgākie projekti ir klimata pārmaiņu jomā - energoefektivitātes paaugstināšanai. Pabeigti ir trīs projekti par 3,2 miljoniem eiro.

Lai Latvija 2023.gadā EK varētu iesniegt otro maksājuma pieprasījumu, ir nepieciešams izpildīt vēl vienu Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo AF rādītāju par 2022.gadu tuvākajā laikā. Vēl par sešu rādītāju termiņu pagarināšanu tiek virzīti AF plāna grozījumi EK.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas