Ekonomikas lejupslīde eirozonā liek saglabāt piesardzību par Latvijas rūpniecības un eksporta attīstību nākamajos mēnešos, kad izaugsmes tempi, visticamāk, kļūs zemāki. Lai gan Eiropas Savienības valstīs ražotāju un patērētāju noskaņojums novembrī bija nedaudz uzlabojies, ražotāju situācijas vērtējums joprojām saglabājās līmenī, kas liecina par ražošanas sašaurināšanos, atzīmē FM.
Komentējot šodien publiskotos rūpniecības produkcijas izlaides datus par pērno novembri, FM norāda, ka augošie metālu ražošanas apjomi turpina nodrošināt Latvijas rūpniecības izaugsmi.
Ministrijā atzīmē, ka, neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko situāciju lielā daļā eksporta tirgu, Latvijas rūpniecība pērn novembrī turpinājusi uzrādīt stabilu izaugsmi, mēneša laikā sasniedzot 1% pieaugumu un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 3,9%.
Rūpniecības gada pieauguma temps kļuvis nedaudz straujāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, kad ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem bija audzis par 3,1%. Vēl pozitīvāk šāda attīstība vērtējama tāpēc, ka tās pamatā bijis ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kamēr no klimatiskajiem apstākļiem atkarīgajā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē piedzīvots kritums par 7,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē fiksēta 4,4% lejupslīde, atzīmē FM.
Rūpniecības produkcijas izlaide apstrādes rūpniecībā gada griezumā ir augusi par 7,9%, un šo kāpumu galvenokārt ir nodrošinājusi metālu ražošana, kur novembrī sasniegts 59,7% pieaugums. Jau daudz mazāka ietekme bijusi koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomu pieaugumam par 5%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomu pieaugumam par 24,2%. Vērā ņemami palielinājusies arī elektrisko un citu iekārtu un mehānismu ražošana, kur gada izaugsme pārsniegusi 20%.
Tikmēr pēc iepriekšējos mēnešos uzrādītā pieauguma mīnusos atkal ieslīdējusi pārtikas produktu ražošana, kur mēneša laikā piedzīvots kritums par 2,1%, un negatīvi gada pieauguma tempi pēdējos mēnešos ir bijuši arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā.
Līdzīgi kā Latvijā salīdzinoši, augsti un stabili rūpniecības pieauguma tempi pēdējos mēnešos bijuši arī Lietuvā, kur apstrādes rūpniecība gada laikā uzrādījusi vairāk nekā 10% kāpumu, bet atšķirībā no Latvijas šo izaugsmi ir nodrošinājis plašāks nozaru spektrs, tajā skaitā pārtikas produktu, tekstilizstrādājumu, farmācijas produktu, gumijas izstrādājumu, elektrisko iekārtu ražošana. Arī Igaunijā pēc gada pirmajā pusē piedzīvotās lejupslīdes divos iepriekšējos mēnešos gada izaugsmes tempi atkal ir kļuvuši pozitīvi.