Brisele ir noteikusi 19.jūniju kā oficiālu sarunu sākuma datumu, tomēr bloka līderi pauda bažas, vai šajā dienā izdosies sākt sarunas, jo Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie vēlēšanās zaudējuši absolūto vairākumu parlamentā.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks atklāti brīdināja, ka laiks iet uz priekšu un ir jāsāk sarunas par Lielbritānijas izstāšanos un jaunu tirdzniecības vienošanos, ņemot vērā, ka 2019.gada martā Lielbritānija oficiāli pamet bloku.
"Mēs nezinām, kad sāksies Brexit sarunas. Mēs zinām, kad tām ir jābeidzas. Dariet visu iespējamo, lai izvairītos no "vienošanās nepanākšanas", ko izraisītu "sarunu neesamība"," tviterī rakstīja Tusks.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers tikmēr paziņoja, ka bloks jau "mēnešiem ilgi" ir gatavs sarunām. Viņš tomēr pieļāva, ka sarunas varētu atlikt, kamēr Lielbritānijā tiek izveidota jauna valdība.
"Lielbritānijā tagad jānosēžas putekļiem," viņa teikto citēja Vācijas laikraksts Süddeutsche Zeitung.
EK Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē tikmēr ļāva noprast, ka pārējās 27 ES dalībvalstis ir gatavas izrādīt elastību.
"Brexit sarunām vajadzētu sākties tad, kad Lielbritānija būs gatava, grafiks un ES pozīcijas ir skaidras. Saliksim kopā prātus, lai panāktu vienošanos," viņš rakstīja tviterī.
Tikmēr (ES) budžeta komisārs Ginters Etingers norādīja, ka Lielbritānija kļuvusi par vāju partneri sarunās.
"Nav valdības, nav sarunu," viņš uzsvēra intervijā Vācijas radio. "Tuvākajās stundās kļūs skaidrs (..), vai otra sarunu puse patiesībā būs spējīga sākt" sarunas, piebilda Etingers.
Komisārs no Vācijas arī brīdināja, ka britu vēlēšanu rezultāti var radīt kaitējumu abām pusēm Brexit sarunās, kuru oficiālais sākums bija paredzēts 19.jūnijā.
"Mums ir vajadzīga valdība, kas ir spējīga rīkoties, kas var runāt par Lielbritānijas aiziešanu. (..) Pastāv risks, ka ar vāju sarunu partneri sarunas abām pusēm būs sliktas," atzina komisārs.
Etingers gan uzsvēra, britu pērn referendumā pieņemtais lēmums izstāties no ES vairs nav atsaucams.
"Referendums ir spēkā. neviens to neapstrīdēja," viņš piebilda.
Eiropas Parlamenta lielākās - Tautas partijas - frakcijas līderis Manfrēds Vēbers tikmēr uzsvēra, ka Meja ir radījusi haosu.
"ES ir vienota, Lielbritānija ir dziļi sašķelta. Premjerministre Meja vēlējās stabilitāti, bet radīja haosu," tviterī rakstīja vācu politiķis.
"Brexit laiks iet uz priekšu. Tādēļ Lielbritānijai drīz ir vajadzīga valdība. Sarunu sākuma datums tagad nav skaidrs," viņš piebilda.
EP Brexit sarunu delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads tikmēr salīdzināja britu parlamenta vēlēšanu iznākumu ar bijušā Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona lēmumu rīkot referendumu par valsts dalību ES.
"Vēlreiz savos vārtos, pēc Kamerona tagad arī Meja padarīs jau tā sarežģītās sarunas vēl jo sarežģītākas," tviterī komentēja bijušais Beļģijas premjerministrs.
"Tā Mejai ir katastrofa. Viņas milzīgā riskēšana ir pamatīgi atspēlējusies. Viņai nav ticamības ne Lielbritānijā, ne Eiropā. Viņai vajadzētu demisionēt," tviterī ierakstīja EP sociālistu frakcijas līderis Džanni Pitella.
Sākoties Brexit sarunām, Lielbritānijas pozīcija varētu ievērojami atšķirties no līdz šim Mejas atbalstītā "smagā Brexit, kas paredz aiziešanu no Eiropas vienotā tirgus un imigrācijas ierobežošanu no ES dalībvalstīm.
"Tas, ko Lielbritānija lūgs, varētu nebūt tik smags, kā viņa lūdza iepriekš. Mēs varētu pieredzēt nostājas mīkstināšanos, reaģējot uz vēlēšanu rezultātiem," norādīja Londonas Ekonomikas skolas politikas profesors Saimons Hikss.
Viņa kolēģis Pols Kelijs prognozēja, ka vēlēšanu rezultāti vājinās Mejas pozīcijas Briselē, kur viņai 22.un 23.jūnijā paredzēts apmeklēt bloka samitu, tiekoties arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
"Merkele to pamanīs, Makrons to pamanīs. Ikviens to pamanīs, un tas izmainīs dinamiku," skaidroja Kelijs.
Kā ziņots, ceturtdien notikušajās Lielbritānijas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvuši Mejas vadītie konservatīvie, taču viņi zaudējuši absolūto vairākumu.