Ernst&Young: Latvija izpildīs eiro ieviešanas kritērijus

Eurozone Forecast pētnieki norāda, ka eiro ieviešanai potenciāli bažas var radīt vienīgi inflācijas rādītāji, kas, lai arī šogad būs 2,3% līmenī jeb zem Eirozonas vidējā 2,6% līmeņa, var pieņemties spēkā, ņemot vērā augošo iekšzemes patēriņu, atgūstošos kredītu tirgu un enerģētikas izmaksas.

Ernst & Young paredz, ka pēc šī gada IKP pieauguma 3,7% apmērā nākamgad Latvijas IKP augs par 3%. Nelielo izaugsmes palēnināšanos ietekmēs Latvijas eksporta tirgu nestabilitāte un lēnā izaugsme, taču pēc 2013. gada Latvijas IKP izaugsme atkal uzņems tempu un augs par 5% 2014. gadā un 5,7% 2015. gadā, ko lielā mērā ietekmēs atgūšanās Eiropas Savienībā.

"Tas ir zināmā mērā ironiski, ka Latvijas atgūšanās var kļūt par pamatu bažām jaunai pārkaršanai un eiro ieviešanai. Mēs redzam, ka iedzīvotāju noskaņojums un patēriņš atgūstas papildu spēcīgam eksporta sektoram. Tas veicina pieprasījumu darba tirgū, kas dod papildu pozitīvu efektu uz ekonomikas izaugsmi, bet izdara arī spiedienu uz algu pieaugumu. Eiro ieviešana kapitāla ieplūdi Latvijā veicinās vēl vairāk un mums jāatrod pareizais izaugsmes ātrums, lai atkal nepārkarsētu Latvijas ekonomikas motoru. Taču šie drīzāk ir patīkami izaicinājumi, kam nebūtu jākļūst par iemeslu eiro ieviešanas atlikšanai. Jācer, ka valsts politika viecinās investīciju piesaisti, radot pamatu eknomiskajam izrāvienam, tādejādi sasniegt nolikto 5% mērķi būtu iespējams," saka Guntars Krols, Ernst & Young Baltic partneris.

Eurozone Forecast pētnieki atzīmē, ka šī gada IKP izaugsme lielā mērā ir rezultāts iekšzemes patēriņa pieaugumam. Piemēram, tikai jūnijā iekšzemes pieprasījums bija par 8,4% augstāks kā gadu iepriekš, kas arī ir Eiropas Savienības rekords. Iekšzemes patēriņu ietekmē tas, ka daudzas mājsaimniecības samazinājušas savus parādus tik tālu, ka atkal var atļauties lielākus pirkumus, norāda pētnieki. Paļaušanās uz iekšzemes patēriņu gan nozīmē arī augošo tekošā konta deficītu, kas šogad var pārsniegt 3,5% no IKP. Ernst & Young eksperti atzīmē, ka Latvija atguvusi pietiekami daudz starptautisko tirgu pārliecību, lai spētu šādu deficītu finansēt ar kapitāla ieplūdi. Turklāt, atgūstoties citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas tekošā konta deficītam vajadzētu kristies, jo, kā uzskata pētnieki, Latvijas ekonomika ir pietiekami sabalansēta privātā un eksporta sektoru virzienā, kas spēs izmantot Eiropas atgūšanās iespējas.