Atlases pirmajā kārtā kopējais pieejamais finansējums ir 25 miljoni eiro.
Visvairāk projektu pieteikumu iesniegts inženierzinātņu un tehnoloģiju nozarē - 41% no kopējā projektu skaita. Tāpat būtiska daļa projektu paredz veikt pētījumus medicīnas un veselības jomā - 23% un dabaszinātņu nozarē - 19% projektu. Pētījumi lauksaimniecībā paredzēti 9% projektu iesniegumu, savukārt sociālajās zinātnēs - 7% no kopējā projektu iesniegumu skaita.
Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs - 30 000 eiro.
Projektu iesniedzēji - zinātniskās institūcijas un komersanti - ar saimniecisko darbību saistītus praktiskas ievirzes pētījumu projektus varēja iesniegt līdz šā gada 15.jūnijam. Iesniegumu vērtēšanas process praktiskas ievirzes pētījumu projektiem ir atšķirīgs no citām projektu atlasēm - izvērtēšanā tiks iesaistīti arī Eiropas Komisijas datubāzē iekļautie eksperti, kas vērtēs projektu iesniegumu zinātnisko kvalitāti.
Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai.
Paredzēts, ka tiek atbalstīti pētniecības projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un šādu specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
CFLA direktore Anita Krūmiņa stāstīja, ka lielais projektu iesniegumu skaits, lai saņemtu ERAF atbalstu pētījumiem, nav pārsteigums - par to liecināja jau plaši apmeklētie projektu atlases tēmai veltītie semināri reģionos un Rīgā. Turklāt 89% projektu iesniegumu esam saņēmuši ES fondu e-vidē.
"Ceram, ka sistēma, ko esam veidojuši, domājot par lietotāju ērtībām un iespējamo kļūdu izskaušanu, būs palīdzējusi sagatavot kvalitatīvākus projektu iesniegumus. Tāpat tas būtiski samazinās projektu iesniegumu apstrādei nepieciešamo laiku, jo lielākā daļa datu jau ir ievadīta informācijas sistēmā, līdz ar to ātrāk varam sākt arī iesniegumu vērtēšanas procesu," teica Krūmiņa.