“Veicot aprēķinus par nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī, īpaša uzmanība tika pievērsta tieši vienai no aktuālākajām un negatīvākajām tās izpausmēm – “aplokšņu” algām,” akcentēja VID pārstāvji.
Tajā pašā laikā lūgta novērtēt, kas nodara lielāku ļaunumu valstij – aplokšņu algu maksāšana vai PVN shēmas, VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā pauda: “Es gribētu teikt, ka tie abi divi ir pietiekami slikti, jo bieži vien PVN shēmās tiek iegūti līdzekļi aplokšņu algu maksāšanai, tātad tas ir avots aplokšņu algu maksāšanai. Vienlaikus tas, ka mums šobrīd nav aprēķinu atsevišķi pa nozarēm, kādi ir zaudējumi no PVN shēmām, nenozīmē, ka mēs nestrādājam ar šo tendenci. VID noteiktās prioritātes ne tikai šim gadam, bet visam tuvākajam laikam, kurā mēs redzēsim pozitīvu tendenci, ir gan aplokšņu algas, gan darbs ar PVN shēmām.”
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka VID trešdienas preses konferencē prezentēja pētījumu par aplokšņu algām. Secināts, ka, lai gan pastāv mīts - "darbinieki "iegūst" no aplokšņu algām", patiesība tikai 1/4 daļa no "melnās" naudas saņēmējiem dzīvo labāk par tiem, kuri nodokļus maksā godīgi. Kā liecina pētījums, 2015. gadā biežāk konstatētā aplokšņu algu saņēmēju profesija bija valdes loceklis, kuram sekoja mazumtirdzniecības pārdevēja un kravas automobiļa vadītājs.
Pēc Fiļipovičas teiktā, PVN shēmu analīzei VID vairāk pievērsīsies nākamgad, “jo PVN tomēr prasa nedaudz savādāku metodoloģiju. Mēs mēģināsim pielietot Pasaules Bankas metodiku, kur viņi skatās no ražošanas puses, cik katrai nozarei pienāktos maksāt. Tā ir jauna un diezgan reti sastopama metode. Bet es ceru, ka nākamā gada nogalē mēs zināsim arī pievienotās vērtības nodokli.”
VID pārstāvji skaidroja, ka sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem uzsākts projekts gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa plaisu novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti gan ir gaidāmi tikai 2018. gada beigās.
Laikrakstā Diena jau iepriekš, rakstot par PVN shēmām, kas katru gadu iecērt pamatīgu robu Latvijas ekonomikā, secināts, ka šobrīd reālā cīņa slīgts lozungos.
Zirgenzons
Horunžijs Naļivaiko
Karotāji atradušies ibio rio