Visās krīzēs tiek meklēti vainīgie, izņēmums nav arī pašreizējā enerģētikas krīze ar dramatisko cenu kāpumu. Daļa sabiedrības, tostarp pat valstu līmenī (piemēram, Polija), par vainīgo cenu lēcienā uzskata Eiropas Savienības (ES) īstenoto klimata politiku. Cik tas ir pamatoti?
Tajā ir tikai ļoti neliela kripata patiesības. ES zaļais kurss ir vērsts uz to, lai samazinātu dalībvalstu atkarību no fosilā kurināmā, to aizstājot ar atjaunojamajiem energoresursiem. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu enerģētiku un aprites ekonomikas iedzīvināšanu. Līdz ar to tiek ieviests princips – piesārņotājs maksā. Par procesiem un tehnoloģijām, kas rada piesārņojumu, ir jāmaksā atsevišķa nodeva. Tā tiek demotivēta piesārņojošā saimniekošana un uzņēmēji tiek stimulēti investēt ilgtspējīgākos risinājumos. Tas, protams, ir paaugstinājis CO 2 izmešu cenas, jo ir samazināts piešķirto izmešu vienību skaits. Pašlaik cena pārsniedz 60 eiro par tonnu. Tas ietekmē tās valstis, kas izmanto fosilos resursus, visvairāk jūsu pieminēto Poliju, kas balstās uz ļoti netīru kurināmo – akmeņoglēm. Otra tāda valsts līdztekus Polijai ir Igaunija, kas ļoti daudz izmanto degslānekli, kas ir otrs netīrākais fosilais kurināmais aiz oglēm.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 12.oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!