Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) sarunā ar portālu Diena.lv atzina, ka sabiedrībā plašu rezonansi izsaukušās dažādās biļešu cenas rīdziniekiem un nerīdziniekiem nevar būt par iemeslu zibenīgām un neapdomīgām izmaiņām likumā, taču nākamgad likumā plānots stingrāk noteikt kārtību, kā pašvaldību uzņēmumu aprēķinus varētu padarīt skaidrākus un pamatotākus. Tas varētu likt skaidrot un, iespējams, mazināt Rīgas satiksmes aprēķinus par to, cik prasīt par biļeti sabiedriskajā transportā.
Rīgas dome apgājusi likumā iestrādāto ieceri aizliegt deklarēto dzīvesvietu izmantot kā vienīgo nosacījumu atlaižu piešķiršanai ar piebildi saistošajos noteikumos, ka 50% braukšanas maksas atlaide piešķirama Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušajiem iedzīvotājiem "līdz 75 gadu vecumam". Nav un nebūs jaunu priekšlikumu pēc būtības vērsties pret dažādi vērtēto Rīgas domes ieceri par atšķirīgām cenām sabiedriskā transporta biļešu cenām?
Likumu mēs atstājam tādu, kāds tas ir, un Saeimā balsosim par to rīt. Acīmredzot, mums vajag vairāk laika, lai saprastu, kā mēs bez dažādiem riskiem varam pienācīgi sagatavot priekšlikumus, kā regulēt sabiedriskā transporta tarifu atlaižu piešķiršanu. Ja mēs likumā pieļautu precedentu saistībā ar vienu pašvaldību, visas pārējās 118 pašvaldības tādēļ varētu ciest. Tas nav pieļaujams, jo tā ir sistēmiska lieta attiecībā uz visu pašvaldību autonomiju, ko nevar mainīt ar vienu mazu pielikumu kādā likuma teikumā.
Esot gan bijis priekšlikums likumā ļaut Ministru kabinetam deleģēt, kurām sabiedrības grupām pašvaldības drīkst piešķirt atlaides sabiedriskajā transportā.
Jā, šādu versiju mēs apskatījām, bet reālu atbalstu tā neguva. Ir jāsaprot, ka tas ir likums nevis referāts, kurā var izmainīt teikumu, nemainot kopējo jēgu. Mēs nevaram vienai Rīgai pakārtot likuma normu, kas attieksies uz visām 119 pašvaldībām.
Runājot par Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenu gadījumu, es domāju, ka laiks parādīs. Ir skaidrs, ka Rīgas satiksmei ir nepieciešami lielāki ienākumi un naudas plūsma, kad uzņēmums vērienīgi iegulda transporta atjaunošanā. To nevar izdarīt, pilnīgi nemaz nemainot un nepaaugstinot tarifus. Elementāra biznesa loģika.
Nav gan īsti redzēti aprēķini, ka 1,20 eiro par braucienu, cik būs jāmaksā nerīdziniekiem, patiešām ir brauciena pašizmaksa, kā to apgalvo Rīgas dome.
Lai noteiktu reālo pakalpojuma pašizmaksu, ir jāzina tirgus cena. Šajā gadījumā tirgus cena nav zināma, līdz ar to uzreiz gribas norādīt uz iespējamu kļūdu aprēķinos. Ja Rīga būtu sadalīta tarifu zonās un izmaksas būtu jāatiecina atbilstoši tām, gala izmaksas būtu citas. Šajā brīdī uzņēmuma vadības nosauktos izdevumu aprēķinus nevaram pārbaudīt.
Jautājumam par uzņēmumu aprēķiniem mēs pieskārsimies nākamgad janvārī, kad pārskatīsim likumos noteiktos veidus, kā pašvaldību kapitālsabiedrības piesaista līdzekļus, lai nauda noteikto mērķu sasniegšanai tiktu izmantota lietderīgāk. Tas ir pamatjautājums.