"Šis ir nepieciešams augsta līmeņa politikas plānošanas dokuments, taču no zinātniskā, var pat teikt, eksaktā, viedokļa to vairāku iemeslu dēļ nevarētu nosaukt par augsta līmeņa analīzi. Kaut vai tāpēc, ka lietotie starpvalstu salīdzinājumi nav konsekventi, tāpat terminoloģija, valoda, atsauces," uzskata Dimants.
Eksperts norāda, ka koncepcijā tā arī nav pamatots, kāpēc analizētas un ar Latvijas situāciju salīdzinātas tieši aplūkoto valstu raidorganizācijas. Viņš uzsver, ka tuvāk Latvijas situācijai būtu Igaunijas piemērs, kur patlaban jau darbojas apvienotais sabiedriskais medijs. Tāpat piemērotāks būtu Luksemburgas vai Slovēnijas piemērs, nevis koncepcijā izskatītā Zviedrijas, Čehijas, Lietuvas, Dānijas, ASV pieredze.
"Visnotaļ neatstāj nenostrādātības un neviengabalainības sajūta, bet vienlaikus - ka jau iepriekš ir bijis skaidrs, kādam jābūt rezultātam, un tam pieskaņoti dati. Secinājumi lielākoties ir atbalstāmi, bet veids, kā dokuments sagatavots, diemžēl neatstāj sevišķi nopietnu iespaidu. Nedaudz izskatās, ka patlaban šeit ir sabūvētas gaisa pilis," klāsta Dimants.
Arī finansiālie jautājumi ekspertam liek domāt, ka sākumā bijis skaidrs, kāds rezultāts jāpanāk, un pārējais piemeklēts.
"Neesmu finanšu speciālists, bet jau tas, ar ko Latvijas situācija tiek salīdzināta koncepcijā, vedina uz domu, ka ir radīts vēlamais variants un pārējais tikai piedomāts klāt. Nedomāju, ka varam to visu atļauties. Tas ir tāpat kā ģimenē - var gribēt mersedesu, bet sanāk tikai "Škoda". Šeit izskatās, ka ir izlemts, ka obligāti jāiegādājas mersedess, turklāt tā, lai ceļā uz to pašiem pēc iespējas mazāk kaut kas jādara," skaidro Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs.
Viņš uzskata, ka koncepcijai vajadzēja tapt pēc pamatotām valsts budžeta prognozēm, kā arī jāparedz pakāpeniski apvienošanās soļi - noteiktu redakciju apvienošana noteiktos laikos, piemēram, sākot ar vienotu sporta redakciju un ziņu dienestu, to darbošanos visos trijos mediju veidos (televīzija, radio, internets), vienlaikus kopīga interneta portāla izveidi. Un tikai tad būtu īsti pamats nosaukt izmaksas.
Kā ziņots, kā viena no "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012.gadam līdz 2017.gadam" sastāvdaļām tika paredzēta arī "Koncepcijas par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" izstrāde, kas augusta sākumā tika apstiprināta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
Padomes atbalstītā progresīvā varianta gadījumā jauna, vienota sabiedriskā medija izveidei līdz 2018.gadam būtu nepieciešami 42,9 miljoni latu. 7,545 miljoni latu no nepieciešamajiem līdzekļiem nāktu no valsts budžeta, bet pārējais finansējums tiktu piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondos.
Piesardzīgā risinājuma variants paredz vidējas ietekmes izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem četriem sabiedriskā medija elementiem, proti, saturu, pieejamību, arhīvu un pārvaldību. Risinājums paredz vienotas sabiedriskā medija kapitālsabiedrības izveidi, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu, bet saglabājot Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) kā sabiedriskā medija struktūrvienību autonomiju attiecībā uz sabiedriskā medija satura ražošanu un pārraidīšanu.
Savukārt par piemērotāko atzītais progresīvais risinājums paredz būtiskas izmaiņas visos četros sabiedriskā medija elementos - saturs, pieejamība, arhīvs un pārvaldība. Risinājumā tiek piedāvāts izveidot jaunu, vienotu sabiedriskā medija kapitālsabiedrību ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas jeb patstāvīgas iestādes statusu.
Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Konsultatīvā padome.
Progresīvā risinājuma alternatīva paredz būtiskas izmaiņas esošajā finansēšanas modelī - pakāpenisku pāreju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.
Savukārt radikālā risinājuma variants paredz būtiskas izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem sabiedriskā medija elementiem. Līdzīgi kā iepriekšējās alternatīvas gadījumā, tiek izveidota jauna, vienota sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu.
Sabiedriskais medijs nodrošina pilnīgu ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu, plašas auditorijas pieprasītu raidījumu ražošanu, ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu nodrošinot ierobežotā apjomā. Būtiskas izmaiņas šajā risinājumā paredzētas satura veidošanas pieejā, sabiedriskā medija saturu iepērkot no neatkarīgiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā.
Atšķirībā no pirmajām divām alternatīvām sabiedriskā medija satura veidošanas, tiešraides un arhīva pakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantota ārpakalpojuma sniedzēju infrastruktūra. Finansēšanas modelis radikālajā risinājumā paredz pakāpenisku pāreju uz licenču maksu kā galveno finansēšanas avotu, pakāpeniski atsakoties no reklāmas ieņēmumiem.
Visu interviju ar Dimantu lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" un aģentūras LETA sadaļā "Intervijas".