Šī gada pirmajā pusgadā, par spīti saspringtajai ekonomiskajai situācijai Eiropas Savienībā (ES), Latvijas eksporta apjoms pieauga par 7,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet kopumā preču un pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā veidoja 59% no iekšzemes kopprodukta, liecina Ekonomikas ministrijas (EM)sniegtā informācija.
Iemesli tam, ka eksporta apjomi nemazinās, ir vairāki. Pirmkārt, fakts, ka ekonomiskās krīzes skartais Eiropas reģions - Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle - nav svarīgākais tirgus Latvijas produkcijai. Otrkārt, palīdz tas, ka mūsu valsts uzņēmēju eksportētajām precēm ir pietiekami augsta konkurētspēja, lai pieprasījums ārvalstīs pēc tām saglabātos arī pašreizējos sarežģītajos apstākļos. Treškārt, Latvijas eksportētājiem izdevies ārvalstu tirgos atrast stabilus sadarbības partnerus un arī apgūt prasmi respektēt pircēju prasības. Tā uzskata gan uzņēmēji, gan ekonomikas analītiķi, lielā vienprātībā paužot, ka grūti laiki gaidāmi un eksporta apjomi, visticamāk, kritīsies, ja ekonomiskajās grūtībās ieslīgs Vācija, citas Viduseiropas valstis un Skandināvija.
Metālapstrāde turas
Viena no Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm, kas pēdējā laikā pārliecinoši iekarojusi eksporta tirgu, ir metālapstrāde, bet tieši šai nozarei saskaņā ar DNB ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa prognozi vienai no pirmajām varētu draudēt eksporta kritums. Paši metālapstrādes nozares pārstāvji gan par situācijas pasliktināšanos nesūdzas. «Šī gada pirmajā pusgadā mūsu uzņēmumiem ārējos tirgos veicies pat labāk nekā pērnā gada atbilstošajā periodā,» uzsver Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas izpilddirektors Toms Grīnfelds un piebilst, ka, izsakot secinājumus par situāciju tirgū, jāņem vērā, ka vasarā ik gadu vērojama minimāla dinamika, jo «daudzviet Eiropā vairāki vasaras mēneši ir atvaļinājuma laiks, kad ražotnēs darbība tiek apturēta un visi strādājošie atpūšas».
Metālrūpniecības uzņēmuma Vikom pārdošanas vadītājs Ervins Recickis gan atzīst, ka patlaban vērojams vairumtirdzniecības apjomu un arī cenu kritums, bet optimistiski piebilst, ka uz ražošanas jaudu ārvalstu ekonomiskā situācija ietekmi nav atstājusi. Kopumā situācija neļauj bezrūpīgi raudzīties nākotnē, bet arī pesimismam šobrīd nav pamata, norāda E. Recickis, uzsverot, ka iespēja saglabāt ražošanas apjomus ir «mūsu uzņēmuma neatlaidīgs darba rezultāts».
Paļaujas uz sadarbību
Pozīciju saglabāšana eksporta tirgū ir ļoti nozīmīga arī kokrūpniecības uzņēmumiem. Šī gada pirmajā pusē šīs nozares uzņēmumiem ārējos tirgos veicies labi, un, «lai arī par otro pusgadu nevar steigties izteikt optimistisku prognozi, kopējie gada rezultāti būs normāli», uzsver Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Ja izveidojusies laba sadarbība ar pircējiem ārējos tirgos, tad šobrīd uztraukumam nav iemesla, norāda mēbeļu ražotājuzņēmuma Daiļrade Koks vadītājs Andris Jansons. «Viss atkarīgs no tā, cik noturīga ir sadarbība ar ārvalstu partneriem. Eksportējam produkciju galvenokārt uz vācu valodā runājošo nāciju valstīm un Skandināviju, šajās valstīs jūtama piesardzība, kas saistīta ar bailēm, ka ekonomiskā krīze var plesties plašumā un skart arī minēto valstu iedzīvotājus. Kamēr krīze mūsu eksporta partnervalstis nav skārusi, tikmēr mūsu situācija ārējos tirgos vērtējama kā normāla,» situāciju raksturo A. Jansons.
Būvniecība var ciest
Ja ekonomiskās grūtības ES kļūs jūtamākas, būvniecības tempi neizbēgami palēnināsies un tas var ietekmēt gan metālapstrādes, gan kokrūpniecības uzņēmumu eksportu, brīdinoši norāda Swedbank vecākais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
«Savukārt tas, ka ārējos tirgos vadošās nozares mainās un līderi piedzīvo apjoma samazinājumu, jāuztver kā normāla parādība, jo ikviena nozare reiz sasniedz savas jaudas maksimumu, sāk zaudēt izaugsmes tempu, un, lai atkal atgūtu straujāku izaugsmi, tai nepieciešama modernizācija un jaunu produktu ieviešana, bet tas prasa laiku,» uzskata M. Kazāks.
Jāsaprot, lai saglabātu eksporta apjomu, nav svarīga kvalitāte klasiskajā Latvijas sabiedrības izpratnē, bet piedāvāto preču atbilstība pieprasījumam, uzskata K. Klauss, piebilstot, ka arī kvalitatīva produkcija var palikt ražotāju noliktavās un veltīgi gaidīt pircējus, ja neatbilst tirgus vajadzībām.
EM secinājumi liecina - līdz šim Latvijas konkurētspējas kāpumu noteica darbaspēka izmaksu samazināšana, turpmāk būtiska loma būs uzņēmumu prasmei palielināt produktivitāti.
(Plašāk par šo tēmu lasiet 11.septembra laikrakstā Diena)