Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Tieslietu padomei skaidro, ka saskaņā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarāciju bija paredzēts izvērtēt tiesas vai tiesnešu specializācijas izveidi attiecībā uz komercstrīdiem, finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī korupcijas jomā.
Priekšlikuma izvērtēšanai Tieslietu ministrija (TM) sagatavoja vairākus risinājumus, ko apsprieda ar rajonu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kā arī Latvijas tiesnešu biedrību. TM secinājusi, ka atbalstāms būtu risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona tiesu Rīgā, vienlaikus specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijā, paredzot specializētas tiesnešu kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas.
TM plāns paredz, ka ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu skatīt civiltiesību jomas strīdus un krimināllietas. Civiltiesību jomā šāda tiesa skatītu strīdus, kas saistīti ar finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošanu, finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu un publiskos reģistros ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem. Tāpat šī tiesa skatītu lietas, kas saistītas ar investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem, liela apjoma prasībām komercstrīdos, kā arī tiesiskās aizsardzības procesu strīdus par Koncernu likuma piemērošanu.
Attiecībā uz krimināltiesību jomu šāda tiesa skatītu lietas par krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā un organizētā grupā. Tāpat šāda tiesa skatītu lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī koruptīvus noziegumus, ko izdarījušas valsts amatpersonas.
TM arī uzskata, ka papildus izvērtējama iespēja specializācijas tvērumu attiecināt arī uz visiem akcionāru strīdiem, tostarp, reiderisma lietām. Tāpat tiesa varētu specializēties uz intelektuālā īpašuma tiesībām saistītiem strīdiem, jūras prasībām, kā arī pieteikumiem par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata.
TM aprēķinājusi, ka specializētā pirmās instances tiesa gadā skatītu aptuveni 359 lietas. 203 būtu civilprocesa kārtībā skatāmās lietas, bet 156 krimināllietas. Apelācijas instancē vidēji gadā skatītu 133 lietas.
Tāpat TM aprēķinājusi, ka pirmajā instancē būtu nepieciešami septiņi tiesneši, lai gan līdzīgs skaits būtu vajadzīgs arī apelācijas instancē.
Ministrijas plāns paredz, ka prognozētais specializētās tiesas darbības sākšanas laiks būtu 2021. gada 1. janvāris. Līdz tam nepieciešams sagatavot un pieņemt atbilstošus normatīvos aktus, atlasīt tiesnešus un darbiniekus, tos atbilstoši apmācīt, kā arī nodrošināt viņiem telpas.
Ministrija aprēķinājusi, ka no valsts budžeta nepieciešami tikai atsevišķi papildus ieguldījumi tiesas darba nodrošināšanai. 2020. gadā šim mērķim no valsts budžeta būs nepieciešami 451 666 eiro, bet turpmākajos gados 297 056 eiro.
TM iepriekš norādījusi, ka līdz šim atbalstu idejai par ekonomisko lietu tiesas izveidi paudis arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, kā arī uzņēmēji.
"Ekonomisko lietu tiesas izveide nodrošinās ātrāku lietu izskatīšanu un paaugstinās tiesu spriešanas kvalitāti komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanā. Vienlaikus ekonomisko lietu tiesas izveide sekmēs rajonu tiesas slodzes samazināšanos. Minēto lietu kvalitatīva izskatīšana un taisnīga spriešana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi ne tikai iekšpolitiski, bet arī starptautiski," iepriekš norādījis Bordāns.
Pašreizējā situācija liecina, ka Latvijā ir ieilgusi sarežģītu un specifisku lietu izskatīšana. Tas bremzē investīciju piesaisti, atstāj negatīvu ietekmi uz valsts reputāciju, rada būtisku ietekmi uz tautsaimniecību un veido nesodāmības sajūtu.
Cik