Šīs nozares uzņēmumi un cita veida organizācijas darbojas arhitektūras, mākslas amatniecības, kultūrmantojuma, dizaina, festivālu, kinematogrāfijas un televīzijas, mūzikas, izpildītājmākslas un vizuālās mākslas, arhīvu un bibliotēku, kā arī izdevējdarbības un radio jomā. Jau šobrīd kultūras un radošās nozares veido līdz pat 4,5 % no ES IKP un nodrošina līdz pat 8,5 miljoniem darba vietu Eiropas Savienībā, norāda komisija.
Tomēr kultūras un radošās nozares saskaras ar ievērojamām grūtībām, ko rada digitalizācija un globalizācija, kā arī tirgus spēcīgā kulturālā un valodu sadrumstalotība. Nozarei arī lielas grūtības turpina sagādāt piekļuve finansējumam.
Komisijas jaunās stratēģijas mērķis ir veicināt šo nozaru konkurētspēju un eksporta potenciālu, kā arī maksimāli palielināt papildu ieguvumu, ko tās sniedz citām jomām, piemēram, inovācijai un pilsētvides atjaunošanai.
Komisija aicina veikt virkni dažādu pasākumu, lai veicinātu apstākļus, kas vajadzīgi kultūras un radošo nozaru uzplaukumam. Šie pasākumi pievēršas prasmju attīstīšanai, finansējuma pieejamībai, jaunu uzņēmējdarbības modeļu sekmēšanai, mērķauditorijas paplašināšanai, piekļuvei starptautiskiem tirgiem un saiknes uzlabošanai ar citām nozarēm.
"Eiropas kultūras un radošās nozares ne tikai veicina kultūras daudzveidību, bet arī sniedz lielu ieguldījumu mūsu dalībvalstu un reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Kā to pierāda Eiropas kultūras galvaspilsētas, vietēja un reģionāla līmeņa stratēģiski ieguldījumi šajās nozarēs bieži ir snieguši apbrīnojamus rezultātus. Šīs nozares arī plašāk ietekmē citas jomas un vairo dinamisku pievilcīgas un radošas Eiropas tēlu, kas ir atvērta visas pasaules kultūrām un talantiem," norāda Eiropas Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Stratēģijā paredzēta virkne politikas iniciatīvu un mūsdienīgas normatīvās vides veidošana. Komisija arī vēlas iedrošināt ciešāku sadarbību starp dažādām politikas jomām, jo īpaši starp kultūras, izglītības, rūpniecības, ekonomikas, tūrisma, pilsētvides un reģionālās attīstības, kā arī teritoriālās plānošanas jomām.
Komisija arī plāno mobilizēt ES finansējumu šo nozaru atbalsta palielināšanai, jo īpaši izmantojot kohēzijas politikas fondus un 2014.-2020.gada programmu "Radošā Eiropa", kurai ierosināts 1,8 miljardus eiro liels budžets.