"Es ceru, ka tiesa ātri izskatīs manu apelāciju," 81 gadu vecais ekspremjers pauda Itālijas laikrakstam La Repubblica. "Tomēr mana loma nākamajā kampaņā ir nepārprotama - neatkarīgi no manas iespējas kandidēt, es piedalīšos aģitācijā par varas uzticēšanu valstī centriski labējiem," piebilda Berluskoni.
Berluskoni ir lūdzis Itālijas prezidentu Serdžio Matarellu nedaudz atlikt nākamā gada pavasarī plānotās parlamenta vēlēšanas, cerot, ka ECT paspēs pieņemt viņam labvēlīgu lēmumu, lai valdību jau trīs reizes vadījušais politiķis varētu kandidēt konservatīvās partijas Forza Italia (Uz priekšu, Itālija!) sarakstā.
Domājams, ka ECT lēmuma pieņemšanai būs nepieciešami vairāki mēneši.
Berluskoni pēc notiesāšanas par izvairīšanos no nodokļiem 2013.gadā tika izslēgts no Itālijas Senāta, un viņam tika liegts ieņemt publisku amatu. 2012.gadā pieņemtais likums liedz personām, kam piespriests vismaz divus gadus ilgs cietumsods, vismaz sešus gadus ieņemt publiskus amatus un kandidēt vēlēšanās.
Berluskoni šo aizliegumu vispirms apstrīdēja Itālijā, bet tad arī ECT, norādot, ka liegums ieņemt amatu piemērots ar atpakaļejošu spēku, jo viņš notiesāts par noziegumiem, kuri it kā pastrādāti pirms 2012.gada.
Arī neieņemot amatu, Berluskoni ir turpinājis vadīt Forza Italia, būtiski ietekmējot centriski labējos spēkus Itālijā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šobrīd populārākā ir tieši centriski labējā koalīcija, kurā ietilpst arī Forza Italia un pret imigrāciju noskaņotā partija Ziemeļu līga. Par centriski labējiem spēkiem gatavi balsot 33% itāļu. Tikmēr valdošo Demokrātisko partiju un citus tās centriski kreisos sabiedrotos gatavi atbalstīt 30% vēlētāju. Savukārt populistu Pieczvaigžņu kustību (M5S) gatavi atbalstīt 28% vēlētāju. Atsevišķi M5S ir vispopulārākā partija, tomēr tā ir izslēgusi iespēju veidot koalīciju.