ECB norāda, ka Latvijas sniegums atbilst konverģences kritēriju atsauces rādītājiem, tomēr vairākās jomās Latvijas ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgtermiņā rada bažas.
"Iepriekš Latvija piedzīvojusi nozīmīgus krasa kāpuma un krituma periodus un lielu makroekonomisko svārstīgumu, kas atspoguļojās arī iekšzemes cenās un ilgtermiņa procentu likmēs. Tādējādi ekonomiskā ilgtspēja ir atkarīga no pastāvīgas valsts iestāžu un sabiedrības gatavības pielāgoties un veikt nepieciešamās reformas un politikas pasākumus, lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti un tautsaimniecības konkurētspēju," teikts ziņojumā.
"Lai Latvijā izveidotu un uzturētu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi, nepieciešams īstenot ekonomisko politiku, kas vērsta uz vispārējas makroekonomiskās stabilitātes, tostarp ilgtspējīgas cenu stabilitātes, nodrošināšanu," teikts ziņojumā.
Lai mazinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības riskus, ECB norāda, ka "nominālā valūtas kursa elastības trūkums ierobežo monetārās politikas manevrēšanas iespējas, tādēļ pārējām politikas jomām jānodrošina tautsaimniecībai līdzekļi, lai tā varētu pārvarēt valstij raksturīgos šokus un izvairīties no iespējamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības atkārtotas pastiprināšanās. Tāpēc valsts iestādēm vajadzētu apsvērt virzienus, kā tālāk stiprināt to rīcībā esošos alternatīvos pretcikliskos politikas instrumentus, papildus tam, kas veikts kopš 2009. gada. Īpaši progress turpmāk minētajās jomās palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu cenu stabilitāti veicinošu vidi un sekmēs konkurētspēju un nodarbinātības pieaugumu".
"Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, kā arī jāievieš un jāievēro tāds fiskālais ietvars, kas palīdz izvairīties no atgriešanās pie procikliskām politikām nākotnē. Turklāt ir svarīgi izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no vienības darbaspēka izmaksu izaugsmes tempa kāpuma atsākšanās," teikts ziņojumā.
Turklāt ir būtiski ieviest tālākus strukturālo reformu pasākumus, kas būtu vērsti tieši uz darba tirgus funkcionēšanas uzlabošanu, kurā dažos sektoros augsts bezdarbs sakrīt ar prasmju neatbilstību pieprasījumam un darbaspēka trūkumu.
Lai gan Latvijas uzņēmējdarbības vide tiek uzskatīta par īpaši pozitīvu, tās relatīvi vājais kopējais pārvaldības sniegums liecina, ka būtu vēlama spēcīgāka institucionālā vide.
Konverģences ziņojumā arī norādīts, ka Latvijas ēnu ekonomika, lai gan sarūkoša, joprojām ir samērā liela.
"Šie trūkumi ne tikai nozīmē zaudētus valsts ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, kaitē Latvijas konkurētspējai un samazina valsts pievilcību ārvalstu tiešo investīciju piesaistei, tādējādi mazinot ilgāka termiņa investīcijas un ražīgumu," teikts ziņojumā.
ECB arī brīdina par nerezidentu noguldījumu lielo īpatsvaru banku sektorā.
"Nozīmīga banku sektora daļa kā finansējuma avotu izmanto nerezidentu noguldījumus, nav jauna parādība, tomēr tā atkal pastiprinās un rada nozīmīgu risku finanšu stabilitātei. Turklāt potenciāla atkārtota iekšzemes nelīdzsvarotības veidošanās vai pārmērīgs kreditēšanas kāpums varētu radīt papildu riskus finanšu stabilitātei," teikts ziņojumā.
Lai mazinātu šos riskus konverģences ziņojumā ieteikts pastiprināt uzraudzības iestāžu darbību ar visaptverošu politikas instrumentu klāstu.
"Tajā vajadzētu iekļaut - makrolīmeņa uzraudzības pasākumus, tautsaimniecības dalībnieku bilanču analīzi un stresa testus, atbilstošus noguldījumu garantiju sistēmas finansēšanas mehānismus, efektīvus noregulējuma un sanācijas instrumentus; jebkādas finanšu stabilitāti apdraudošas makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanās pastiprinātu kontroli, esot gatavībā veikt papildu pasākumus, ja nepieciešams; un iespējami augstākos standartus, īstenojot starptautiskās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasības," teikts ziņojumā.
Vienlaikus ECB norāda, ka, finanšu stabilitātei būtu jāuzlabojas, Latvijai pievienojoties Vienotajam uzraudzības mehānismam, kura darbību paredzēts sākt 2014. gadā.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) un ECB trešdien oficiāli pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā.
EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.