Kudaba stāstīja, ka joprojām tiek ievadīti dati par 2018.gadu, jo darba apjoms ir pārāk liels un onkologiem ne vienmēr ir laiks datu ievadei. Centra vadītāja arī kritizēja e-veselības sistēmu biežo darbības pārtraukumu dēļ, kas arī traucē statistikas apkopošanai reģistrā.
Slimību profilakses un kontroles centra Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone norādīja, ka datu migrācijas dēļ ir izveidojies pārrāvums, kā rezultātā ir samazinājies kopējais informācijas apjoms. SPKC dati liecina, ka informācijas apjoms datubāzē pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājies. Piemēram, 2019.gadā kopējais reģistra informācijas daudzums par onkoloģijas pacientiem ir nokrities līdz 13% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Datubāzē arī trūkstot informācijas par laboratorisko atradni, medikamentu devām, kursu intervāliem, ārstēšanas komplikācijām un blakusslimībām.
Kā skaidroja Lepiksone, vēl viena problēma ir tajā, ka reģistrs nav savienots ar skrīningu rezultātiem - patlaban šo datu ievade notiek manuāli.
Lepiksone norādīja, ka 2018.gada maijā informācija, ko uzturēja SPKC, tika pārvietota uz jauno datubāzi, taču migrācijas process un tehniskās problēmas joprojām nav spēts atrisināt. Tāpēc patlaban ir pieejami 69% no 2018.gada kopējā datu skaita, informēja departamenta direktore.
Tomēr patlaban tiek strādāts pie grozījumiem Pacientu tiesību likumā, lai atļautu SPKC piekļūt datubāzei, kas stimulētu pilnvērtīgāku datu ievadi, norādīja Lepiksone.
Sēdē vairāki deputāti arī kritizēja e-veselības sistēmas kopējo funkcionalitāti. Anda Čakša un Andrejs Klementjevs (S) kritizēja pārrāvumus e-recepšu sistēmā, vienlaikus uzsverot sistēmas uzlabošanas darbu novēlotību. Klementjevs minēja, ka pastāv iespēja zaudēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu projektam
Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks informāciju un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba uzsvēra, ka tiek strādāts pie e-veselības funkcionalitātes pilnveides, tostarp onkoloģijas pacientu reģistra pilnveides. Atbildot uz deputātu kritiku par sistēmas kopējo funkcionēšanu, jo īpaši dīkstāvju biežumu un ilgumu, Goba solīja, ka e-veselības pārtraukumi būs atrisināti līdz aprīlim. Attiecībā uz onkoloģijas pacientiem NVD pārstāvis klāstīja, ka dienests plāno uzlabot onkoloģisko pacientu reģistrācijas kārtību, un patlaban notiek vairāku jauninājumu izveide.
Jau vēstīts, ka saistībā ar potenciālu neiekļaušanos trešās kārtas projekta uzlabojumu termiņā, Veselības ministrija lūgs valdībai pagarināt e-veselības projekta termiņu.
NVD pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece savukārt klāstīja, ka ministrijas plānotais e-veselības termiņa pagarinājums varētu tikt lūgts, bet nav zināms kad un vai tas vispār būs nepieciešams.
Pēc dienesta pārstāves sacītā, pašlaik e-veselības trešās kārtas projekta aktivitātes tiek plānotas atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem, proti, 2021.gada novembrim. Vaicāta vai patlaban pastāv risks zaudēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, NVD pārstāve klāstīja, ka dienesta rīcībā nav apstiprinošas informācijas par piešķirtā finansējuma pārvirzīšanu citu iestāžu projektu īstenošanai.
Finanšu ministrijas pārstāvji Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā informēja, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tālākai e-veselības attīstībai pašlaik rezervēti 8,5 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā progresa neesamību, kapacitātes trūkumu un neskaidrības, kas saistītas ar rīcības plānu, kā arī sadarbības trūkumu no VM puses, pastāv bažas par projekta iekļaušanos termiņos.
Tāpat sēdē tika uzsvērts - ja VM piedāvājums finansējuma izmantošanai nepārliecinās, to varētu pārvirzīt citiem projektiem, lai Latvija attiecīgos līdzekļus nezaudētu pavisam.
Komisija lēma nosūtīt Ministru kabinetam vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību tam, ka ar e-veselības sistēmas izstrādi un darbību saistītās problēmas rada risku zaudēt tai paredzēto finansējumu.
Savukārt Ļubova Švecova (S) bija viena no komisijas deputātiem, kura sēdes laikā pauda savu atsevišķo pozīciju un nostājās NVD pārstāvju pusē, argumentējot, ka IT sistēmu izveide ir sarežģīts un dārgs process.
Atspēkojot minēto deputātu kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām vakancēm.