Dati iesniegti par 2048 kokiem. No tiem 554 reģistrēti kā dižkoki, 1422 kā potenciāli dižkoki, 72 kā eksotiski, īpatnēji un memoriāli koki. Dati ir par kokiem Rīgā, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu un Ropažu novados.
Bērziņš pēc izglītības ir biologs, līdz 1997. gadam strādājis Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur interese par dižkokiem padziļinājusies. Taču pirmo dižkoku – 3 metru priedi – Bērziņš atklājis un reģistrējis jau 1982. gadā, kas arī uzskatāms par pirmo atspēriena punktu dižkoku meklēšanā.
Sniedzot datus par dižkokiem un palīdzot tos mērīt, Bērziņš piedalījies arī vairāku Aivara Jakoviča sarakstīto ekotūrisma ceļvežu tapšanā – par Šmerli, Mežaparku un Rīgas piejūru. Kopā ar Jakoviču ir apsekoti Pierīgas meži, Garkalnes novads un daļa no Sējas novada Piegaujas. Bērziņš ir arī dendroloģiskas kolekcijas izveidotājs un īpašnieks, kā arī Latvijas Dendrologu biedrības biedrs.
Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoku, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un DAP ir uzsākusi iniciatīvu LV100 Dižošanās. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.
Informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv. Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos DAP speciālisti.