Līdz ar pašvaldību vēlēšanu izsludināšanu 1. jūnijā, par ko Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paziņos ceturtdien, būs sācies kārtējais vēlēšanu maratons. Tad skaidrāka kļūs arī priekšvēlēšanu politiskā situācija, kas dažviet vēl tiek turēta noslēpumā līdz kandidātu sarakstu iesniegšanai, kas notiks no 12. līdz 22. aprīlim.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders ir teju vienīgais, kurš publiski paziņojis, ka vēlēšanās vairs nekandidēs.
Lielākā daļa pašvaldību vadītāju gatavojas iesaistīties cīņā par vietējo varu, un daži vēl pēdējā brīdī meklē partiju, no kuras saraksta to varētu izdarīt. Četros gados ir notikusi ievērojama vietējo deputātu pārgrupēšanās.
ZZS pretinieks nav vienots
Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kas notika 2009. gada jūnijā, par ietekmi novados Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) cīnījās ar Tautas partiju, kas bija vienots un spēcīgs politiskais spēks. Pēc TP un arī LPP/LC likvidācijas ZZS politiskais pretinieks ir izklīdis daudzās vietējās partijās, kuras izveidoja no TP un LPP/LC ievēlētie vietējie līderi. Lielākā reģionālā partija varētu būt Babītes novada domes priekšsēdētāja Andreja Ences vadītā Reģionu alianse, kas ar nosaukumu Rīgas apriņķa novadu apvienība veiksmīgi startēja jau iepriekšējās vēlēšanās - tiesa, galvenokārt tikai Rīgas rajona pašvaldībās. Tagad tai ir biedri visā Latvijā - partija pieteiks sevi 28 novados, kā arī Jūrmalā un Jelgavā, un jau tagad tajā ir 12 pašvaldību vadītāji. Kopā dažādās reģionu partijās ir ap 30 domju priekšsēdētāji. Reģionu alianse acīmredzami dod politisko pajumti tiem, kuriem nav savas partijas, bet šos cilvēkus nevieno ideoloģiskā saderība. A. Ence daļēji piekrīt, bet uzsver, ka pašvaldībās svarīgākais ir pieredze un profesionālisms, kas partijas biedriem esot.
Ar vairāk nekā 35 vietējiem līderiem pašvaldībās joprojām ietekmīgākā ir ZZS, kas jau pusotru gadu ir aizvadījusi Saeimas opozīcijā, bet vadība apgalvo, ka tā dēļ biedri partiju nepamet. Viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis uzsver, ka ZZS ne tikai plāno saglabāt varu tur, kur tā jau ir, bet arī cīnīties par to pašvaldībās, kuras vadījuši citi, piemēram, Brocēnos, kur Latvijas Zemnieku savienība spēkosies ar Latvijas Zaļo partiju. Zemsaviešiem jaunas nodaļas ir arī Inčukalnā, Rojā, Krimuldā un vēl dažās vietās. Vienotībā ir ap 15 pašvaldību vadītāji. No bijušajiem TP biedriem tikai Cēsu un Madonas novadu līderu komandas nolēma pievienoties pašlaik valstī ietekmīgākajam politiskajam spēkam. Arī premjera partija nav pasargāta no novados raksturīgās skeptiskās attieksmes pret jebkuru politisko spēku, tāpēc daudzi negrib saistīties ne ar vienu parlamenta partiju. Saskaņas centram un Visu Latvijai!-TB/LNNK vara pieder mazāk nekā desmit pašvaldībās. Reformu partijai šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas, un dažviet tā var likt tagadējai vadībai saspringt, jo RP biedri ir teju vienīgie, kas noskaņoti atmaskot tagad laukos pie varas esošos.
Pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, sarakstus varēs pieteikt vēlēšanu apvienības. Gandrīz 30 pagastu priekšsēži šo iespēju iepriekšējās vēlēšanās ir izmantojuši - daļa, pat būdami kādas partijas biedri, labāk startēja no apvienības, piemeklējot tai skanīgāku nosaukumu. Pārsvarā gan tie ietvēra vārdus «novada attīstībai», bet iepriekšējās vēlēšanās sevi pieteica arī Zosēnu ļaudis, Piedarbs, Cilvēkiem un zemei, apvienība Ozols.
Jāgaida paziņojums
CVK ceturtdien plāno izsludināt vēlēšanas, pēc tam nosakot deputātu skaitu katrā pašvaldībā, kas saistīts ar iedzīvotāju skaitu vēlēšanu izsludināšanas dienā. Vēlēšanas ir jāizsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas. CVK sākotnēji bija iecerējusi par vēlēšanu datumu oficiāli paziņot nedēļas sākumā, bet tas nebija iespējams, jo vēl nebija stājušies spēkā pēdējie Saeimas pieņemtie grozījumi likumos, kas saistīti ar šīm pašvaldību vēlēšanām. Saeima pēdējā brīdī samazināja arī deputātu skaitu mazajos novados, kuros ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, no 13 uz deviņiem deputātiem. Deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt savas pašvaldības vēlēšanu komisijā.
No 18. līdz 23. martam vēlētājiem tiks izsūtīti rakstiski paziņojumi par vēlēšanu iecirkni, kurā varēs nobalsot, informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Pašvaldību vēlēšanās nevar kā Saeimas vēlēšanās balsot jebkurā vietā Latvijā, bet tikai deklarētajā dzīvesvietā vai tur, kur balsotājam ir nekustamais īpašums. Līdz 7. maijam varēs mainīt vēlēšanu iecirkni vienas pašvaldības teritorijā vai arī uz pašvaldību, kur atrodas nekustamais īpašums. Pašvaldību vēlēšanās var balsot arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas ir deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā. Pašvaldības varēs vēlēt arī trīs dienas iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ vēlēšanu dienā tas nav iespējams. Piecas dienas pirms vēlēšanām būs atvērti vēlēšanu iecirkņi. Šīs būs otrās vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas notiks 110 novados un deviņās lielajās pilsētās. Sasaukuma laikā Rojas un Mērsarga novados sadalījās Rojas novads, bet pašvaldību apvienošanās nav notikusi.