Referendumā konstatētas 3524 balsošanas zīmes, kurās balsotāju griba nav bijusi saprotama.
Mājās nobalsojuši apmēram 3% vēlētāju, kas ir daudz vairāk nekā iepriekš referendumos un Saeimas vēlēšanās, kad mājas vizītes pieteikuši mazāk par 1% vēlētāju, sēdē norādīja CVK priekšsēdis Arnis Cimdars.
Urnās joprojām mestas vēstules ar sūtījumiem un ieteikumiem CVK un citām amatpersonām, arī naudas sūtījumi. Tāpat konstatētas aprakstītas un apzīmētas vairākas balsošanas zīmes, uz kurām atrasti gan dzejoļi, gan arī dažādi zīmējumi un "paprastas lietas", komisijas sēdē pastāstīja CVK sekretārs Kārlis Kamradzis. Kopumā pilsoņi balsojuši ļoti korekti, viņš uzsvēra.
CVK sēdē arī tika vēlreiz pieminēta situācija, ka daudzviet ārzemēs pietrūcis biļetenu, bet tie uz vietas printēti un apzīmogoti, līdz ar to visi vēlētāji varējuši piedalīties.
Tāpat izskanējis, ka zīmodziņos ātri beidzoties tinte. Spiedogu ražotājs ātri vien tos aizvietojis ar 250 jauniem zīmodziņiem, citviet iecirkņos sagādāti jauni tintes rezervuāri, lai referenduma dalībnieku pasēs zīmodziņus varētu iespiest.
CVK arī saņēmis un gatavo atbildes uz dažām sūdzībām, kas saņemtas saistībā ar 18.februārī notikušo referendumu.
Kāds iedzīvotājs vaicājis, kāpēc referendums noticis, ja Valsts prezidentam iesniegts nelikumīgs likumprojekts, tāpat viņš iebildis pret to, ka valstī nav ieviesta elektroniskā vēlēšanu sistēma. Komiteja Par godīgumu un taisnīgumu savukārt iebildusi, ka valsts pirmās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un premjers – pēc nobalsošanas paziņojušas, ka balsojušas pret un līdz ar saviem publiskajiem komentāriem varētu būt ietekmējušas vēlētāju izvēli.
Savukārt Rīgas 33.iecirkņa komisijas loceklis sūdzējies par darba grafiku pērnvasar notikušajā referendumā, tomēr, tā kā šis iesniegums nav atteicies uz nule notikušo referendumu, CVK Rīgas vēlēšanu komisija uz to nav atbildējusi.
Vēl kādā iesniegumā pausti iebildumi pret neprecīzām norādēm par vēlēšanu iecirkņiem, jo pilsonis Rīgas 40.vidusskolā neesot atradis nobalsošanas iecirkni. Vēlāk izrādījies, ka šī skola atrodas divās adresēs.
Vēl arī bijusi ziņa no iecirkņa Dānijas pilsētā Veljē, ka vēlēšanu kastei bijusi pārāk liela sprauga, pa kuru iemest tautas nobalsošanas zīmes. Šī problēma esot novērsta stundas laikā.
Jau vēstīts, ka 18.februārī Latvijā notika referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Grozījumi pamatlikumā referendumā netika atbalstīti.