"Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts," sacīja Dūklavs.
"Cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem," norādīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
"Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu," sacīja Lejniece.
Vienlaikus viņa norādīja, ka cūkkopji patlaban ļoti nobažījušies par iespējamo ĀCM otrās riska zonas noteikšanu Latvijai, kas varētu nozīmēt masveida bankrotus nozarē.
"Patlaban Latvijā noteiktas tikai atsevišķas riska zonas, tikmēr Eiropas Savienībā tiek plānots noteikt otro riska zonu visai Latvijas teritorijai, kas nozīmē pilnīgu tirdzniecības apstāšanos un bankrotus. Līdz ar to ir tikai viena izeja - tā kā otrās zonas statuss varētu būt piemērots arī Lietuvai, Igaunijai un Polijai, jāpanāk, ka vismaz šīs zonas ietvaros tirdzniecība tiks atļauta," sacīja Lejniece.
Viņa arī norādīja, ka sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu nākamnedēļ, 22.jūlijā, tiek plānota tikšanās, kuras laikā lems par minētajām problēmām.
Kā ziņots, lai samazinātu potenciālos zaudējumus un veicinātu saimniecību attīstību, turpmāk mājlopu infekcijas slimībās cietušām lauku saimniecībām tiks piešķirts atbalsts, paredz valdības vakar, 14.jūlijā, akceptētais noteikumu projekts.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, dzīvniekiem sevišķi bīstamām infekcijas slimībām jeb epizootijām raksturīga strauja izplatība un masveida saslimšana. Šādā situācijā saimniecībām nav pietiekamu pašu līdzekļu vai nav iespējams pierādīt bankai saimniecības dzīvotspēju darbības pārstrukturēšanai vai ražošanas atjaunošanai pēc slimības seku novēršanas.
Lai ierobežotu ĀCM izplatību, jāievieš zinātniski pamatoti apkarošanas pasākumi un jauni reģionalizācijas nosacījumi, pēc pārrunām ar Eiropas veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti un lauksaimniecības ministriem Lietuvas galvaspilsētā Viļņā iepriekš teica Dūklavs.
"Esam ieinteresēti reģionalizācijas nosacījumos, ko Eiropas Komisija (EK) jau ir sākusi izstrādāt, un rosinām sagatavot arī dzīvnieku un produktu tirdzniecības nosacījumus starp ĀCM skartajām dalībvalstu riska zonām. Bet nosacījumos ir skaidri jādefinē kritēriji slimības riska zonu minimālajai platībai, kā arī ir jānosaka detalizēti kritēriji zonu robežu mainīšanai un atcelšanai. Lūdzam EK pievērst īpašu uzmanību kritēriju izstrādei, jo tie ļaus efektīvāk ieviest slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus," teica Dūklavs.
Latvijā ĀCM aktuāls kļuva 2013.gada jūnijā. Neraugoties uz stingrajiem slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumiem, arī šogad konstatēti divi ĀCM uzliesmojumi mājas cūku novietnēs.
Šogad līdz 5.jūlijam ĀCM konstatēts 312 mežacūkām 21 novada 52 pagastos, un skaitļi turpina pieaugt. Piemēram, no 1.jūlija līdz 5.jūlijam ĀCM šogad jauni gadījumi mežacūkām konstatēti sešu novadu astoņos pagastos.
Joprojām Latvija veic pastiprinātu mājas un mežacūku uzraudzību, kā arī kravu un bagāžas kontroli uz valsts austrumu robežas, lai nepieļautu slimības ierosinātāju ievešanu ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas pirkti Krievijā un Baltkrievijā.