CSDD pārstāvis: Pulkstenis vairs neies, ja kādu tā zobratu pārveidos

Deviņdesmitajos zīmi, ka izieta apskate, varēja arī vienkārši nopirkt. Vai apskašu deleģēšana servisiem atkal nevairotu korupcijas riskus?

Patlaban tiešām Latvijā varam lepoties ar to, ka ir darīts maksimālais, lai korupcija tehniskajā apskatē nebūtu iespējama. Vismaz par tādiem gadījumiem nav dzirdēts ļoti sen. Tiešām esam gatavi mesties atpakaļ tajā dīķī, kurā bijām?! Izskaužot subjektīvos faktorus, ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, esam tikuši jau tajā līmenī, kad, piemēram, dati no izmešu un bremžu kontroles iekārtām automātiski tiek nosūtīti reģistram. Tas nozīmē, ka inspektors nekādā veidā nevar neko koriģēt – bija mērījums, piespieda "stop" iekārtai, viss, dati jau sistēmā. Tā mērķis gan mūsu gadījumā nav cīņa ar korupciju, bet gan par augstāku kvalitāti, tomēr tās lietas iet roku rokā.

Grūti iedomāties, kāda kontroles pār servisiem sistēma būtu jārada, lai visur būtu vienāds līmenis.

Taisnība! Šim tematam neviens nav pieskāries – cik valstij varētu izmaksāt kvalitātes papildu uzraudzība, ja atvērtu tirgu šajā jomā.

Un nav skaidrs, kā būtu īstenojama virkne valsts funkciju. Jau KP pētījuma ievadā ir uzrādīti visi seši pakalpojumu bloki, ko nodrošina CSDD, – transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, vadītāja apliecības derīguma termiņa un ierobežojumu pārbaude, OCTA polises derīguma termiņa pārbaude, sodu nomaksas kontrole, nodokļu, nodevu un citu maksājumu kontrole, kā arī policijas meklēšanā pasludināto transportlīdzekļu kontrole. Šis ir tas vienas pieturas aģentūras princips, kas ietilpst mūsu pakalpojumā. KP atklāti pavēsta – mēs no visiem sešiem blokiem pētām tikai vienu, transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroles funkciju.

Ja auto tehnisko apskati izceļ no šī groza, sanāk, ka no valsts puses vairs nav iespēju kontrolēt visu iepriekš nosaukto!

Par to jau runa! Mums ir tāds kā pulksteņa mehānisms, kurā ir seši zobrati. Nu sanāk, ka vienu izņem, izpēta atsevišķi, secina, ka var uztaisīt labāku, teiksim, ar četriem, nevis desmit zobiem un no plastmasas, nevis metāla, ieliek atpakaļ, sakot, ka turpmāk jāstrādā ar šādu. Mēs prasām – kas ar pārējiem zobratiem? Mums atbild: to mēs nepētījām.

Ka mehānisms vairs kopumā nestrādās, tas neinteresē...

Bet kā var dot priekšlikumu par izmaiņām sistēmā, nedomājot, vai tā spēs vispār funkcionēt?!

Jo monopols kā tāds esot slikts.

Tad vēl viens piemērs. Atcerēsimies, kā vēl deviņdesmitajos gados skolās kārtoja eksāmenus – tos pieņēma attiecīgā priekšmeta skolotājs. Kurš bija stingrāks, ielika sliktāku atzīmi, kurš mazāk stingrs, varbūt – labāku. Bet augstskolās bija iestājeksāmeni. Kāpēc? Jo nevarēja uzticēties skolu vērtējumam. Šobrīd ir ieviests centralizētais eksāmens.