Divkāršs kritums
Latvija nav īpašs gadījums, jo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un pasaulē kopumā nelegālā tabakas aprite rada galvassāpes likumsargiem. Viens no galvenajiem iemesliem ir šī rūpala lielais ienesīgums, kas attiecīgi iedrošina riskēt. Jaunākie pētījumu dati rāda, ka 8,6% no kopējā ES tirgū 2018. gadā pārdoto tabakas izstrādājumu apjoma bijuši nelegālas izcelsmes – pārsvarā no Ukrainas, Baltkrievijas un Alžīrijas. Latvijā nelegālās tirgus daļas apjomu izdevies būtiski samazināt – no 44% 2010. gadā līdz aptuveni 17% 2018. gadā.
VID pārstāvji norādīja, ka nav teju nevienas dienas gadā, kad muitnieki uz robežas nepieķertu lielāku vai mazāku apjomu kontrabandas cigarešu.
Ievērojamais kontrabandas apjoms galvenokārt tiek skaidrots ar ievērojamu cenu atšķirību starp ES valstīm un Ukrainu un Baltkrieviju. Piemēram, lētākā segmenta cigaretes šajās valstīs maksā vidēji ap 1,5 eiro par paciņu, bet augstākā segmenta – ap 2,5 eiro par paciņu.
Baltā kontrabanda
Taču paralēli klasiskajai kontrabandai tabakas nozares pelēko zonu ES valstīs papildina nelegālās ražotnes, par kurās saražotajām cigaretēm netiek nomaksāti nodokļi. Samērā aktīva nelegālā ražošana attīstīta Polijā, tam gan, pēc nozares ekspertu domām, ir vairāki izskaidrojoši faktori. Polija ir ES dalībvalsts, tātad daudz vieglāk transportēt nelegālo produkciju ES teritorijā pāri valstu robežām. Arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir izdevīga – Polija atrodas teju ES vidū, un tas ievērojami atvieglo produkcijas transportēšanu uz galamērķiem.
Vienīgais nelegālo cigarešu biznesu apgrūtinošais faktors ir izejvielu iegādes iespējas. Tabaku, cigarešu papīrus un pat ražošanas iekārtas var iegādāties salīdzinoši viegli un neuzkrītoši, bet grūtāk ir ar cigarešu filtriem, kuru lielāko daļu ražo četri pieci lieli ražotāji. Lai gan arī iekārtas izgatavo samērā neliels uzņēmumu skaits un tādējādi vismaz teorētiski var izsekot, kur tās nonāk, tomēr nelegālie ražotāji ir atraduši veidu, kā apiet šo kontroli. Nereti iekārtas tiek pirktas otrreizējā tirgū – lietotas – vai arī pirktas un transportētas pa daļām. Tas apgrūtina kontrolējošajām institūcijām izsekot galamērķi.
Runājot par tiesībsargu iespējām efektīvi apkarot nelegālās ražotnes, policijas pārstāvji norādīja uz būtisku problēmu, proti, Latvijas normatīvos nav precīzi definēti tehniskie kritēriji, pēc kuriem viegli identificēt iekārtas vai to daļas kā tabakas ražošanas iekārtas, kas uzietas aizdomīgā objektā vai transportlīdzeklī, ar kuru tās tiek vestas.
Lai gan šis jautājums aktualizēts gadiem, tomēr tas iestrēdzis ministriju gaiteņos un tādējādi rada gan papildu izdevumus, gan kavē operatīvo darbu. Lai uzieto iekārtu vai tās daļu varētu identificēt, tiesībsargiem nākas lūgt ekspertu palīdzību ārvalstīs. Lai gan tabakas industrijas legālie spēlētāji ir atsaucīgi un nosūta uz Latviju ekspertu, nereti tas aizņem vairākas dienas vai pat nedēļas, kuru laikā policijai ir fiziski jāapsargā atklātais objekts, līdz ierodas eksperts un veic ekspertīzi.
Eksperti akcentēja paradoksālo situāciju, ka patlaban likumos kriminālatbildība ir paredzēta tikai par nelegālo tabakas izstrādājumu pārvietošanu, uzglabāšanu un tirdzniecību, taču nelegāls ražošanas process nav kriminalizēts, līdzīgi kā tas noteikts alkohola jomā. Tāpēc nolemts to vēlreiz aktualizēt valdības līmenī, aicinot sakārtot normatīvus, lai pastiprinātu cīņu ar nelegālo tabakas biznesu.
Interesanti, ka visās līdz šim Latvijā atklātajās un likvidētajās nelegālajās tabakas izstrādājumu ražotnēs atrastās cigaretes nebija domātas ne Latvijas, ne arī, piemēram, Polijas vai Vācijas tirgum, par to liecinot gan cigarešu markas (West, Prince), gan cigarešu paciņu noformējuma valoda. To galamērķis, visticamāk, bijušas Skandināvijas valstis. Tika arī akcentēts, ka pastiprinātās tiesībsargu aktivitātes varētu būt galvenais iemesls tam, ka Latvijā retāk tiek atklātas nelegālās cigarešu ražotnes. 2018. gadā kopumā tika atklāti septiņi šādi objekti, bet pērn – neviens. Savukārt šogad februāra sākumā Jelgavas novadā tika uzieta un likvidēta viena nelegālā cigarešu ražotne.
Tiesībsargi uzskata, ka pārsvarā visi nelegālie tabakas rūpali nav atsevišķu indivīdu darbība, bet gan plašākas starptautiskas organizētas noziedzīgās struktūras sastāvdaļa, ko veido virkne iesaistīto, kas katrs nodrošina atsevišķu procesa posmu – ražošanu, darbaspēka nodrošināšanu, transportēšanu no ražotnes uz realizācijas valsti, attiecīgi uzglabāšanu, sadalīšanu un beigās jau realizāciju gala pircējiem. Tāpēc aizvien vairāk tiek pastiprināta kontrolējošo iestāžu pārrobežu sadarbība un operatīva informācijas apmaiņa, tas ļāvis būtiski paaugstināt atklāto nelegālo darbību skaitu, kā arī mazinājis nelegālā biznesa apjomu.
Jauna pieauguma risks
Nelegālā akcīzes preču tirdzniecība Latvijā ir īpaši aktuāla ES austrumu robežas un kaimiņvalstu cenu atšķirības dēļ. Daudzus gadus Latvija bijusi ES līdere nelegālās cigarešu tirdzniecības jomā, un tikai pēdējos divos gados to izdevies samazināt aptuveni līdz 17%, pateicoties ilgam tiesībsargājošo iestāžu darbam un samērīgai akcīzes nodokļa celšanai. Tāpēc nozares eksperti bažījas par to, ka patlaban tiek aktīvi virzīts priekšlikums celt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, tas paredz 5%†akcīzes nodokļa likmju pieaugumu cigaretēm, vienlaikus ļoti radikālu likmju pieaugumu karsējamai tabakai par 60%, bet e-cigarešu šķidrumiem vairāk nekā par 100% triju gadu laikā. Rezultātā karsējamās tabakas akcīze būs par 40% augstāka nekā tinamās un citas smēķējamās tabakas akcīze.
Lai gan nozare kopumā neiebilst pret nodokļa palielināšanu, tomēr norāda uz virkni risku, kamēr nav pietiekami kvalitatīvi sakārtota pelēkās zonas apkarošanas sistēma. Pieredze liecina, ka tik radikāla likmju celšana mazina legālo tirgu par labu nelegālajam – krīzes laikā Latvija strauji pacēla cigarešu akcīzi, rezultātā legālais tirgus samazinājās par 37%, savukārt nelegālais pieauga līdz 45%. Pēdējo gadu cigarešu akcīzes celšana Lietuvā arī veicinājusi budžeta ieņēmumu kritumu un nelegālā tirgus pieaugumu līdz 21,3%, atgādina nozares eksperti.
Nelegālā tirdzniecība skar visus akcīzes produktus ar ievērojamām starpvalstu cenu atšķirībām. Pēc bezdūmu nozares dalībnieku aplēsēm, nelegālā e-cigarešu tirdzniecība Latvijā jau šobrīd sasniedz 50%. Līdz ar to tiek prognozēts – dubultojot nodokļa likmes, vēl vairāk patērētāju meklēs produktus nelegālajā tirgū un tādējādi mazināsies budžeta ieņēmumi. Turklāt nelegāli tirgotās iekārtas nebūs pārbaudītas un daļa, iespējams, būs bīstamas lietošanai, atgādina eksperti, piebilstot, ka arī karsējamai tabakai ir kontrabandas riski – Lietuvas muita nesen atklāja un konfiscēja Kazahstānas karsējamo tabaku Baltkrievijas nelegālajā cigarešu kravā. Ja Latvija paaugstinās šī produkta akcīzi, kas par 40% pārsniegs smēķējamās tabakas akcīzi, tiks radīti nozīmīgi šī produkta kontrabandas riski.
Turklāt jāņem vērā, ka e-cigaretes un karsējamā tabaka (HEETs) ir mazāk kaitīga alternatīva parastajām cigaretēm. Ievērojami palielinot to cenas, ne tikai pieaugs kontrabandas riski, bet var arī rasties situācija, ka smēķētāji, kas pārgājuši no parasto cigarešu smēķēšanas uz šo mazāk kaitīgo alternatīvu izmantošanu, var atkal atgriezties pie cigaretēm, tostarp daļēji – nelegālajā tirgū, norāda nozares pārstāvji.