Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara 880 miljonus eiro vērtus zaudējumus, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš.
Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš par būtisku uzskata atjaunot šīs tūkstošgades sākumā slēgto autoceļu fondu. Tas būtu kā speciāls budžets, kas darbotos atšķirīgi no šābrīža valsts autoceļu fonda. Pašreizējā situācija ir tāda, ka programmā esošos līdzekļus nedrīkst uzkrāt, tāpēc nav rezervju un skaidrības par nākamo gadu. Izveidojot ceļu fondu, neizlietotie līdzekļi tiktu pārcelti uz nākamajiem gadiem. Turklāt rakstiska vienošanās starp partijām un biedrībām par fonda izveidi tika panākta vēl 2014. gadā, taču taustāmus rezultātus tā joprojām nav nesusi.
Nozīmīgi esot arī noteikt ceļa lietotāju maksājumiem piesaistītu finansējuma modeli – ceļa lietotāju samaksātie nodokļi gadā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta ceļu nozarei tiek novirzīti tikai 190– 200 miljoni jeb vidēji 36% no ceļu lietotāju iemaksām. Viens no piedāvājumiem ir arī ceļu uzturēšanai novirzīt valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts ceļi un Latvijas autoceļu uzturētājs peļņu.
Lielākās ekspertu domstarpības radušās par nodokļu un nodevu kārtību transporta jomā. "Ceļu lietotāji maksā piecus nodokļu veidus, bet tie netiek ieguldīti atpakaļ ceļos," paskaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Golubevs. Piemēram, kaimiņvalstīs nav ne ekspluatācijas, ne reģistrācijas nodokļa, tāpēc nevarot būt ne runas par nodokļu palielināšanu. Pie kopsaucēja nenoveda arī ideja samazināt ekspluatācijas nodokli un palielināt akcīzes nodokli.
Visu Ineses Liepiņas rakstu lasiet ceturtdienas, 11. augusta laikrakstā Diena!