Pagaidām pamatizglītības standarts to neparedz un risinājums vēl nav atrasts, taču tas noteikti būs. "Ir skaidrs, ka varēs pabeigt 9.klasi, ja bērni vai viņu vecāki būs atteikušies no krievu valodas apguves," norādīja politiķe.
Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām ir problēmas ar Eiropas Savienības (ES) valodu skolotāju pieejamību, un satraucoši, ka šādas problēmas ir ne tikai reģionos, bet arī Rīgā.
Svešvalodu skolotāju trūkumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir centusies mazināt ar stipendiju piešķiršanu, bet, kamēr situācija vēl nav reāli uzlabojusies, skolām ir jāizlīdzas ar "dažādiem radošiem risinājumiem", piemēram, organizējot svešvalodu nodarbības attālināti, sacīja Čakša.
Politiķe atzina, ka pēc diviem gadiem pilnībā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolās, aizstājot to ar kādu ES valsts valodu, būs liels izaicinājums.
Ministre piebilda, ka, piemēram, Latvijas Universitātē franču valodas studentu skaits šogad ir palielinājies, tomēr ministrijas uzdevums ir panākt, lai šie studenti pēc absolvēšanas nonāk izglītības sistēmā, nevis kur citur, un to varot izdarīt gan ar atalgojumu, gan pedagoģisko atbalstu, gan ar skolotāja profesijas prestiža celšanu.
Jau ziņots, ka IZM ir piedāvājusi no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.
Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām, līdz ar ko tā var būt jebkura valoda, kas galvenokārt ir krievu valoda - to, pēc ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.