Fragments no intervijas:
Jūsu vadītā biroja uzmanības lokā ir publisko ēku drošības pārbaudes. Kas šajā jomā paveikts?
Pusgada laikā mēs, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), radījām metodisko ietvaru, kā publisko ēku kontroles veikt, akcentu liekot uz četriem pamatjautājumiem - ēku mehānisko stiprību, ugunsdrošību, veselības aizsardzību un vides pieejamību. Patlaban uzmanība fokusēta galvenokārt uz Rīgu un Pierīgas reģionu, jo apmēram puse no pārbaudāmajām publiskajām ēkām atrodas Rīgā. Par mērķi izvirzījām gadā realizēt ap 2000 kontroļu, pirmajā ceturksnī veicām metodikas izstrādi, darbu reāli sākām otrajā ceturksnī, tagad jau trīs mēnešus esam veltījuši kontrolēm. Vidēji mēnesī pārbaudām ap 300 ēku. Tieši ugunsdrošība un mehāniskā drošība jeb mehāniskā stiprība ir tās jomas, kurās esam konstatējuši vislielākos pārkāpumus. Jāuzsver, ka interpretācijas jautājums - kurā brīdī mehāniskā stiprība ir pārkāpta - ir ļoti aktuāls, jo BVKB būvinspektora viedoklis var atšķirties no ēkas īpašnieka viedokļa. Trijos gadījumos esam norādījuši, ka ēkas stāvoklis ir ļoti kritisks. Viena no šīm ēkām ir Rīgas cirks.
Kas ir pārējās divas ēkas?
Arī abas pārējās atrodas Rīgā un ir publiskas ēkas, kurās uzturas vairāk par simts cilvēkiem. Neesam pieņēmuši lēmumu par šo ēku ekspluatācijas pārtraukšanu, līdz ar to pagaidām konkrēti tās nenosaukšu. Esam pieprasījuši paskaidrojumus ēkas īpašnieka līmenī, kādēļ izveidojusies šāda situācija un ko plānots darīt. Līdzšinējā prakse attiecībā uz ēku ekspluatāciju bijusi tāda: "Kamēr nebrūk, tikmēr ēka mierīgi var stāvēt." Arī par graustiem bieži teikts: "Māja taču nebrūk." Tādu gadījumu, kad nedrošības dēļ apturētu kādas ēkas ekspluatāciju, Latvijā nav bijis. Jautājums ir, vai noraut rokas bremzi, respektīvi, pateikt, ka ēkas ekspluatācija jāpārtrauc, vai arī brīdinoši pakratīt pirkstu un pateikt, ka ekspluatāciju tūlīt liksim pārtraukt, ja ēkas īpašnieks nepierādīs, ka veic konkrētas darbības ēkas drošības paaugstināšanai. Problēma ir tā, ka normatīvajos dokumentos nav konkrēti pateikts, teiksim, cik lielām jābūt plaisām ēkas sienās, lai pārtrauktu ēkas ekspluatāciju, un te parādās subjektīvais faktors, kad mūsu būvinspektors saka - šādu ēku ekspluatēt nedrīkst, bet ēkas īpašnieks iebilst, ka ēku ekspluatēt tomēr drīkst. Seko ilga diskusija. Tā tas ir gadījumā ar Rīgas cirku.
Attiecībā uz BVKB pilnvarām jūs būtu tiesīgi pateikt, ka ēkas durvis jāslēdz un cilvēkus ēkā ielaist nedrīkst?
Jā, mēs esam tiesīgi pieņemt lēmumu par ekspluatācijas pārtraukšanu. Ņemot vērā, ka līdz šim tādas prakses nav bijis, mēs esam jauna ceļa sācēji.
Mēs plānojam arī sabiedrību detalizēti informēt par biroja veikto pārbaužu rezultātiem un paši birojā diskutējam par to, cik detalizēti sabiedrību iepazīstināt ar konstatētajiem ēku ekspluatācijas pārkāpumiem. Tas varētu būt tā simbolu līmenī: zaļš - viss kārtībā, dzeltens - zem jautājuma zīmes un sarkans - ēka, kurā iekšā labāk neiet. Turklāt šāda informācija par apsekotajiem objektiem varētu būt pieejama BVKB mājaslapā.
Pieminējāt, ka publiskajās ēkās bieži konstatējat pārkāpumus ugunsdrošības jomā. Kas tie ir par pārkāpumiem?
Šādi pārkāpumi visbiežāk saistīti ar to, ka ugunsdrošības sistēmas ēkā ir butaforija. Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) esam vienojušies, ja jāaptur ēkas ekspluatācija ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ, tad gala lēmumu pieņem VUGD.
Vēl viena problēma, kas ir hroniska kaite un no regulējuma viedokļa ir nesakārtota, saistās ar vides pieejamības prasībām, jo skaidrs, ka tādas prasības vides pieejamībā, kādas tiek izvirzītas jaunbūvēm, nevar izvirzīt ekspluatācijā jau esošām ēkām, un te aktuāls ir jautājums, kādas vides pieejamības prasības izvirzīt ekspluatācijā esošām ēkām. Sadarbojamies ar organizāciju Apeirons, kas iesaistījusies mūsu metodiskajā darbā, bet arī Apeirona pārstāvji galvenokārt runā par prasībām jaunbūvēm. Tomēr arī attiecībā uz ekspluatācijā esošajām ēkām mēs gribam izvirzīt vides pieejamības prasības, jo uzskatām, ka valsts noteiktām prasībām jābūt. Tās gan var būt arī rekomendācijas.
Visu interviju ar Būvniecības valsts kontroles biroja direktoru Pēteri Druķi lasiet otrdienas, 4.augusta, avīzē Diena!