Savukārt LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors klātesošos ceļu nozares speciālistus un Zemgales pašvaldību pārstāvjus informēja, ka tieši Zemgales reģionā šovasar plānots sakārtot ūdens atvades sistēmu vairāk nekā 10 grants autoceļu posmiem, kas ir piektā daļa no visiem autoceļu posmiem Latvijā, kur plānots veikt šos darbus. "Pārsvarā ūdens atvades sistēmu sakārtošana ir plānota tajos ceļu posmos, kuros pavasarī un rudenī šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta ceļa caurbraucamība," viņš norādīja.
Galvenie autoceļi kļūst kvalitatīvāki
Augulis klātesošos informēja, ka pērn kopumā visā Latvijā dažāda veida darbi īstenoti uz valsts autoceļiem 1100 kilometru kopgarumā, kam izlietoti 271,2 miljoni eiro, no kuriem 110,7 miljoni ir ES fondu finansējums, bet 160,5 miljoni – valsts budžeta finansējums. Kopumā pērn veikti kapitālieguldījumi 695 kilometros autoceļu, tajā skaitā Zemgalē – 103,15 kilometru kopgarumā. Pērn īstenoti dažādi darbi 153 objektos, tajā skaitā uz 28 tiltiem, kā arī 20 satiksmes drošības paaugstinašanas projektos.
Ministrs arī uzsvēra, ka ar katru gadu palielinās to valsts galveno autoceļu īpatsvars, kuri atzīti par labā vai pat ļoti labā tehniskajā stāvoklī esošajiem, proti, 2014. gadā šādu autoceļu bija tikai 36,2%, 2015. gadā jau 45,4%, 2016. gadā – 54,8%, bet 2017. gadā – jau 57,3%. «Atbilstoši šogad noteiktajiem darbu plāniem paredzam, ka 2018. gadā labā vai ļoti labā tehniskajā stāvoklī jau būs aptuveni 70% valsts galveno autoceļu. Un mērķis ir panākt, ka līdz 2021. gadam pilnīgi visi valsts galvenie autoceļi būs sakārtoti,» uzsvēra U. Augulis.
Pēc ministra stāstītā, šogad autoceļu remontdarbu sezona sākusies savlaicīgi un remontdarbi plānoti vairāk nekā 150 objektos visā valstī. Kopumā šogad autoceļiem paredzēts finansējums 307 miljonu eiro apjomā, no kuriem 124 miljoni ir ES fondu finansējums, bet 183 miljoni – valsts budžeta līdzekļi. Tajā skaitā valsts vietējiem autoceļiem paredzētais finansējums šogad noteikts 34,8 miljonu eiro apjomā.
Runājot tieši par Zemgales reģionu, ministrs norādīja, ka šogad šajā reģionā kopumā tiks veikti remontdarbi uz valsts galvenajiem autoceļiem 16 kilometru kopgarumā, valsts reģionālajiem autoceļiem – 100 kilometru kopgarumā, kā arī uz valsts vietējiem autoceļiem – 104 kilometru kopgarumā. Galvenie veicamie darbi šogad noteikti dubultās virsmas uzklāšana uz grants autoceļiem, kā arī ūdens atvades sistēmu sakārtošana, tajā skaitā grāvju un caurteku sakārtošana, ceļa nomaļu apauguma noņemšana, kā arī citi darbi.
"2018. gadā ir pieejams lielāks finansējums, un līdz ar to ir arī iespējas vairāk paveikt. Ar Latvijas Pašvaldību savienību esam vienojušies, ka lielāko līdzekļu apjomu, kas ir pieejams, šogad izmantosim tieši vietējo valsts autoceļu sakārtošanai. Kā redzams, šogad finansējums ir būtiski pieaudzis, un ceram, ka tā tas turpināsies arī nākamajos gados. Jo šobrīd ir panākta vienošanās valdības līmenī, ka tieši autoceļiem tiek papildus novirzīti akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem, kas ir iekasēti vairāk par budžetā plānoto," skaidroja Augulis.
Ikdienas uzturēšanai finansējums nemainīgs
LAU galvenais uzdevums ir caurbraucamības nodrošināšana pa visiem valsts autoceļiem visa gada garumā. Mūsu atbildībā ir nedaudz virs 20 tūkstošiem kilometru valsts autoceļu, no kuriem 9092 kilometri ir ar melno segumu, tajā skaitā 1434 kilometri Zemgales reģionā, kā arī 10 989 kilometri ar grants segumu, tajā skaitā 2020 kilometri – Zemgalē. Pērn uzturēšanas darbiem valsts autoceļiem bija piešķirti 62,9 miljoni eiro, tajā skaitā autoceļiem Zemgalē – 11,2 miljoni, bet šogad – 61 miljons, tajā skaitā Zemgalē – 8,8 miljoni eiro, informēja Nešpors. "Ikgadējo uzturēšanas darbu ietvaros LAU aizvien aktīvi veic bedru remontus, kas ar katru gadu kļūst mazāk un kopš 2008. gada ir teju divreiz samazinājies. Pērn LAU saremontējis 336 127 kvadrātmetrus bedru, tajā skaitā Zemgales reģionā – 54 647 kvadrātmetrus, bet šogad sešos mēnešos saremontēto bedru apjoms bija 245 243 kvadrātmetri, tajā skaitā Zemgalē – 42 853 kvadrātmetri. Remontējamo bedru skaits mazinās, jo iepriekšējos gados veikti intensīvi būvniecības un rekonstrukcijas darbi uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas ir būtiski uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti, savukārt līdz ar šo darbu apjoma samazināšanos LAU ir iespēja resursus novirzīt citiem autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem," norādīja LAU vadītājs.
Viņš informēja, ka pērn vienkārtas virsmas apstrāde uz asfalta seguma vietējiem autoceļiem veikta 81 kilometra garumā, tajā skaitā Zemgalē – 3,9 kilometru garumā, bet šogad – 78 kilometru garumā, tajā skaitā Zemgalē – 4,7 kilometru garumā. Tikpat aktīvi īstenota divkārtas virsmas apstrāde uz grants ceļiem – pērn šie darbi uz šādiem ceļiem veikti 60 kilometru kopgarumā, tajā skaitā Zemgalē – 19 kilometru kopgarumā, bet šogad pirmajā pusgadā – 29 kilometriem, tajā skaitā Zemgalē – 0,4 kilometriem, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus ceļa apkaimē mītošajiem iedzīvotājiem, jo tiek novērsta turpmāka ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, kā arī ceļš vairs nav jāgreiderē.
"Lai uzlabotu darba efektivitāti, investējam tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu atjaunināšanā un modernizēšanā. Esam arī pieņēmuši stratēģisku lēmumu, ka specializēto tehniku mainām uz multifunkcionālu, uzsvaru liekot uz lieljaudas traktoru izmantošanu, tos aprīkojot ar dažādiem speciāliem agregātiem, piemēram – piekabināmais greiders, krūmu pļāvējs, sniega lāpstas," uzsvēra Nešpors.
Viņš arī norādīja – lai ceļu lietotāji savlaicīgi varētu plānot maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, uzņēmuma tehnikas vienības tiek aprīkotas ar GPS iekārtām. Tiešsaistes režīmā virsmas apstrādes tehnikai un greideriem var sekot līdzi aplikācijā Waze un VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapas kartē.
Pēc informatīvās daļas pasākuma dalībnieki klātienē apsekoja valsts vietējās nozīmes autoceļa posmu V1112 Tērvete–Penkule no 0. kilometra līdz 0,4. kilometram, kuram tika veikta dubultās virsmas apstrāde.
Nešpors klātesošajiem atgādināja, ka dubultās virsmas segums nav asfalta segums, tā nestspēja ir daudz zemāka par asfalta segumu. Līdz ar to segumu var sabojāt pārkrauts kravas autotransports vai pārgalvīga manevrēšana, driftēšana. Savukārt autoceļa posma turpinājumā tika veikta greiderēšana ar piekabināmo greideru un krūmu atvašu pļaušana ceļa nodalījuma joslā.
kā tad