Nākamajos gados budžeta deficīts (pie nemainīgas valdības politikas) tiek prognozēts 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2024. gadā un 1,3% no IKP 2025. gadā, bet 2026. gadā prognozēts pārpalikums 0,1% no IKP, liecina Finanšu ministrijas augustā publiskotais informatīvais ziņojums par makroekonomiskajiem rādītājiem turpmākajiem trim gadiem. Budžeta deficīts Finanšu ministrijas vērtējumā šogad samazināsies līdz 2,7% no IKP, un tas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks, nekā prognozēts šā gada marta beigās, izstrādājot Stabilitātes programmu 2023.–2026. gadam. Turklāt deficīta līmenis plānots zemākais kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gadā. Jāņem vērā, ka, balstoties uz faktisko izpildi šā gada sešos mēnešos, deficīta novērtējumā šogad ir iekļauts par aptuveni 100 miljoniem eiro mazāks apjoms energoatbalstam, kā arī par 30 miljoniem eiro mazāks apjoms Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, nekā iepriekš plānots. Šis būs pēdējais gads, kurā paredzēts ievērojams atbalsts krīzes seku mazināšanai.
Ņemot vērā prioritātes visā eirozonā, tai skaitā mazināt valstu budžeta deficītus, jājautā, vai Latvijas gadījumā atgriešanās pie budžeta pārpalikuma 2026. gadā ir reālistisks plāns. Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka šis nav reālistisks plāns. Budžeta pārpalikums (0,1% no IKP) 2026. gadā ir Finanšu ministrijas prognoze pie nemainīgas valdības politikas. Tas nozīmē, ka šajā mērķī nav iekļautas jaunās politikas iniciatīvas un valdības apstiprinātais fiskālās politikas mērķis 2026. gadam – veidot budžetu ar 0,5% strukturālo deficītu.
Būs lielāks
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!