Tajā norādīts, ka Tieslietu ministrijā pērn oktobrī tika saņemts advokāta Kalvja Torgāna iesniegums par Meliņas iespējamiem rupjiem pārkāpumiem civillietas izskatīšanā, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu tiesu varas autoritātei. Iesniegumā tika lūgts veikt pārbaudi un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi.
Lai arī disciplinārkolēģijas lēmumā nav norādīta precīzā lieta, var noprast, ka iesniegums bijis par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības Nacionālo būvkompāniju apvienība - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts. Prasība tika daļēji apmierināta pirmajā instancē, bet noraidīta otrajā. Lietā gan šobrīd ir iesniegta kasācijas sūdzība.
Savā skaidrojumā tiesnese norādījusi, ka, atbilstoši normatīvajam regulējumam, tiesas nolēmumu atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījās tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.
Tiesnese atzīmējusi, ka Torgāna iesniegums par disciplinārlietas ierosināšanu daļēji ir pamatots ar tiem pašiem apstākļiem, kas bija norādīti apelācijas sūdzībā, taču Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumā nav norādīts, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tīšus materiālo un procesuālo likumu pārkāpumus vai nolaidību lietas izskatīšanā.
Meliņa gan atzinusi, ka civillieta bija sarežģīta, apjomīga un specifiska, šāda rakstura strīdu tiesnese izskatīja pirmo reizi. Būvniecības strīdos nav pieejama plaša tiesu prakse, kā arī stabila judikatūra. Tiesnese arī norādījusi, ka ir ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, atbilstoši kurām tiesas pienākums argumentēt spriedumu nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.
Savukārt Bordāns kolēģijai skaidroja, ka tiesnesei bija jāapzinās, ka izskatāmajai lietai ir liela rezonanse sabiedrībā. Viņš norādīja, ka spriedumu lietā taisīja pieredzējusi tiesnese, kura skata civillietas, kas izriet no saistību tiesībām, sakarā ar ko priekšrocības došana prasītājas nepamatotai interpretācijai, neņemot vērā atbildētājas iebildumus, vērtējama kā rupja nolaidība lietas izskatīšanā.
Turpretim Latvijas tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš norādīja, ka apelācijas instances tiesa apstākļus, ko pauž tieslietu ministrs savā rīkojumā, ir izvērtējusi savā nolēmumā, atzīstot, ka pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, taču nekāda apelācijas instances tiesas rīcība nav sekojusi.
Viņš skaidroja, ka šāda rīcība liecina, ka netika konstatēts pamats disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi. Par citādu argumentu sniegšanu tiesnesi nedrīkst saukt pie disciplinārās atbildības. Apstākļiem, kuru dēļ varētu uzsākt disciplinārlietu, ir jābūt acīmredzamiem un nozīmīgiem, bet tiesneša rīcībai ārpus jebkādas saprātīgas loģikas. Savu viedokli Latvijas tiesnešu biedrības prezidents pamatoja ar Eiropas Savienības ģenerāladvokāta secinājumiem.
Tiesnešu disciplinārkolēģija, vērtējot rīkojumā par disciplinārlietas ierosināšanu izdarīto secinājumu, ka disciplinārlieta ierosināta par rupju nolaidību lietas izskatīšanā, atzina, ka konkrētais gadījums nav kvalificējams kā rupja nolaidība lietas izskatīšanā.
Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, izskatot disciplinārlietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, ja tā ierosināta nepamatoti.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka konkrētajā gadījumā disciplinārlieta ir izbeidzama, jo ierosināta nepamatoti.
Nav ieteicams
Haralds
Viedais